Klusā, bet radoši emocionālā gaisotnē 14. un 15. oktobrī Rīgā aizvadīts 31. Baltijas valstu un Sanktpēterburgas neprofesionālo kinematogrāfistu filmu festivāls – aicinājums dzīvot, mīlēt, just un saprast caur kinokameru.
Klusā, bet radoši emocionālā gaisotnē 14. un 15. oktobrī Rīgā aizvadīts 31. Baltijas valstu un Sanktpēterburgas neprofesionālo kinematogrāfistu filmu festivāls – aicinājums dzīvot, mīlēt, just un saprast caur kinokameru.
Katrai valstij atvēlētajā stundu garajā filmu programmā atklājās pašreizējās neprofesionālā kino tendences, tehniskais un mākslinieciskais līmenis.
Igauņu neprofesionālajā kino jūtama paaudžu maiņa – programmā bija iekļautas trīs jauniešu filmas ar zināmu jaunības maksimālisma un naivuma pieskaņu. Sanktpēterburgas neprofesionāļu demonstrētajam kino raksturīga gogoliska ironija, bet lietuvieši joprojām ir spēcīgi multiplikatori.
Latvijas programmā no piecām demonstrētajām filmām četras bija portretfilmas, tajā skaitā jelgavnieka Aivara Makstnieka «Karote» – ar Aivaram raksturīgo kadra tīrību veidots stāsts par Jelgavas kokgriezumu meistaru Hariju Šneiderbušu.
Grūti, pat neiespējami, norobežot profesionālo kino no neprofesionālā – līdzekļu radošai darbībai trūkst kā vienam, tā otram. Svarīga, manuprāt, ir attieksme. Mūsu kaimiņzemēs kinoamatieri tomēr darbojas ar valsts atbalstu.
Šajā pavasarī atjaunotās Latvijas Neprofesionālo kinematogrāfu savienības rīkotajam 31. Baltijas valstu filmu festivālam – starptautiskam pasākumam – netika iedalīts ne santīms valsts naudas. Organizatori no Latvijas Nacionālās kinematogrāfu savienības (LNKS) Regīna Šulca, Eva Bērziņa, Milda Ažīte pasākumā ieguldīja personīgos līdzekļus un ar pateicību izmantoja Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra, Raiņa Literatūras un mākslas muzeja, filmu studijas «AVE» un a/s «Aldaris» atbalstu.
Festivāla galvenā balva aizceļoja uz Sanktpēterburgu.
Ceļš uz nākamo Baltijas valstu neprofesionālo kinematogrāfistu filmu festivālu ir sācies.
Ne jau godalgās un diplomos vien rodams gandarījums. Uzskatu, ka gandarījums ir labi padarīta darba izjūta, iespēja tikties, mācīties un augt. Jo, kā teica kāds igauņu filmas varonis: «Ja būs jautājums, atradīsies arī atbilde.»
Mirdza Klēbaha, kultūras nama «Rota» speciāliste kultūras jautājumos, LNKS valdes locekle
