Lielāko datorprogrammu ražotāju pārstāvis Latvijā «Business Software Alliance» līdz oktobra beigām izsludinājis pamieru nelegālo datorprogrammu lietotājiem.
Lielāko datorprogrammu ražotāju pārstāvis Latvijā «Business Software Alliance» līdz oktobra beigām izsludinājis pamieru nelegālo datorprogrammu lietotājiem. Pēc tam kopā ar Ekonomikas policiju paredzēts atsākt reidus, lai pārbaudītu uzņēmumos, iestādēs un privātfirmās izmantotos datorus un to programmnodrošinājumu. Ja tiks atklātas nelegālas programmas, uzņēmumu vadītājiem par to būs jāatbild.
Pamiera laikā uzņēmēji sarosījušies
Datorfirmu pārstāvji un programmu tirgotāji domā, ka līdz šim lielāku uzmanību datorprogrammu nodrošinājuma legalitātei pievērsuši valsts un pašvaldības uzņēmumu un iestāžu pārstāvji. Arī lielāki uzņēmumi ar lielāku rocību. Privātfirmās attieksme pret šīm lietām nav bijusi tik kategoriska. Tiek pieļauts, ka galvenokārt izmantotas kopētās programmas, sevišķi tas attiecināms uz dārgākajām un arī specifiskajām programmām. Ja arī programmas pirktas oficiāli, tad datoru, kuros tās izmantotas, ir vairāk nekā licenču, vai arī licences domātas vecākām programmu versijām. Palielinoties pārbaužu aktivitātēm, nostāja mainoties. Sava nozīme acīmredzot ir arī pašlaik spēkā esošajām atlaidēm.
Datortehnikas firma «VAR» apliecina, ka pieprasījums ir palielinājies un uzņēmēji ir sarosījušies, gan meklējot agrāk iegādātās programmatūras dokumentus un vecākās programmu versijas nomainot pret jaunākām, gan iegādājoties programmas no jauna. Tiekot domāts par legālām programmu licencēm visiem datoriem. Agrāk izplatītā prakse visiem firmas datoriem iegādāties vienu programmu komplektu vairs neesot «modē».
Katrs meklē savu izeju
Bet ko par vajadzību lietot tikai legālas programmas un sistēmas domā paši uzņēmēji un iestāžu pārstāvji? Attieksme ir dažāda. Aptaujas gaitā «Ziņām» neizdevās atrast kādu firmas pārstāvi, kas nebūtu informēts par datorprogrammu legalitātes vajadzību. Tiesa, lielākā daļa aptaujāto vēlējās palikt anonīmi, jo vēl neesot pilnībā pārliecināti par to, ka viss ir kārtībā. Atklāt savu nepilnību kārtis neesot prātīgi, jo pārbaudītāji to vien varētu gaidīt.
Vairums uzsvēra, ka legāls programmnodrošinājums ir visai dārgs prieks. Ja līdz šim par to vispār nav domāts, nepieciešamo programmu iegāde varētu radīt nopietnas finansiālas problēmas, pat apdraudēt to pastāvēšanu. Ļaunākais gan netiek pieļauts. Visnepieciešamāko droši vien nopirkšot, bet citādi, visticamāk, vajadzēšot meklēt iespēju, kā «izlīst caur adatas aci», vai tad nu sankcijas būs tik bargas, ka visam «jāvelk krusts pāri». Gan jau izdošoties atrast, kā likumu apiet ar līkumu un izmantot autortiesību prasību nepilnības. Cits teic, ka ne jau viņiem vienīgajiem tādas problēmas, būšot jāskatās, ko darīs citi. Neviens gan nenoliedz, ka par programmnodrošinājumu būs jādomā un vajadzīgais pakāpeniski jāpērk. Tiesa, jaunākās programmas esot pārlieku dārgas un maziem uzņēmumiem neesot pa kabatai.
«Ja valsts pieņem likumu, tad tam jābūt tādam, lai to varētu ievērot. Kā šajā gadījumā – lai programmas būtu pieejamas visiem. Bet kas var samaksāt par pēdējo paaudžu programmām? Ne jau mazais un vidējais uzņēmējs. Vienlaikus bija jāpadomā par to, kāpēc visi šīs programmas nespēj iegādāties. Bet pie mums jau pierasts cīnīties ar sekām, nevis ar cēloņiem. Drīz, ja valsts kasē trūks līdzekļu, vēl izdomās un pieprasīs maksāt par gaisu,» uzskata nelielas, ar dizainu un reklāmu saistītas firmas vadītājs.
Lielākā daļa aptaujāto pārliecināti, ka līdz pilnīgai legalizācijai ir vēl tālu, kaut gan «Business Software Alliance» savus aptaujas datus pagaidām plašāk neesot izpaudusi. Tiesa, simtprocentīgi pirātiskās programmas izskaust nemaz neesot iespējams. To nav izdevies panākt nevienā valstī.
Uzņēmumu pārstāvji arī domā, ka nelegālo programmu izskaušanas nolūkā stingrākas prasības būtu izvirzāmas datorfirmām. Arī no turienes bieži nākot neatļautās programmas.
Kāds uzņēmums, kur tiek izmantoti pārdesmit datori, apsverot iespēju atteikties no dārgajām «Microsoft Windows» un «Microsoft Office» programmām un pāriet uz bezmaksas «Linux», uz entuziastu veidotu operētājsistēmu. Tā esot ātrāka un stabilāka, tiesa, grūtāk uzstādāma un latviskojama, taču šāds solis varētu atmaksāties.
Par programmām sāk domāt laikus
Nekustamā īpašuma pārvaldē (NĪP) desmit datoru tiek izmantots Abonentu daļas darba nodrošināšanai. Datori ir arī uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem un juristiem, lai veiktu operatīvo darbu ar parādniekiem. Datorspeciālists Alvis Stražinskis stāsta, ka iestādes programmnodrošinājums licencēts iepriekšējo atlaižu darbības laikā. Kampaņas gaitā rēķināts un aplēsts, ka ir jāpērk. Tolaik tas izmaksājis vairāk nekā 2700 latu. Bez atlaidēm būtu jāiztērē vismaz divas reizes vairāk līdzekļu, savukārt šā gada atlaides esot daudz mazākas. Vēlāk šis tas pirkts klāt. Faktiski NĪP strādājot ar firmas izstrādātu programmu, tāpēc licencēta programmu vide «Windows» un tīkla programmatūra. Protams, tehniku nepieciešams atjaunot un pakāpeniski pirkt klāt. Taču vecāko versiju atjaunošana izmaksā lētāk. Lai viss būtu simtprocentīgi kārtībā, datori vēl pārbaudāmi.
Akciju sabiedrība «Jelgavas maiznieks» rīkojusies līdzīgi un visus 12 datorus ar legālām programmām nodrošinājusi pagājušā gada decembrī, kad tās ļauts iegādāties ar nopietnām – 50 līdz 70 procentu – atlaidēm. Šim nolūkam atvēlētie 3000 lati nav maza nauda, tāpēc ir saprotama daudzu vēlēšanās ietaupīt uz «aizliegtā augļa» rēķina. Tomēr uzņēmums negrib bojāt savu reputāciju un ir ieinteresēts, lai analogi rīkotos arī radniecīgie uzņēmumi, jo pretējā gadījumā situācija būtu nevienlīdzīga. «Jelgavas maiznieka» finansu direktors Kārlis Smilga piekrīt, ka viens no legālo programmu riska faktoriem varētu būt, ja darbinieki kādu programmu uzstāda pēc pašu iniciatīvas. Taču tāpēc uzņēmumā datori regulāri tiekot pārbaudīti.
Kāda ar dizainu un grafiku saistīta firma, kuras rīcībā ir 20 datoru, programmnodrošinājumu revidēt un sakārtot sākusi pērn. Līdz šim par visu, ieskaitot servera programmatūru un grāmatvedības, biroja un atsevišķas specifiskās programmas, iztērēti vismaz seši tūkstoši latu. Vēl vajadzīgas licences grafiskajām dizaina programmām, kas varētu izmaksāt četrus piecus tūkstošus latu. Uzņēmuma vadītājs cer, ka līdz gada beigām programmas izdosies sakārtot. Tas nav bijis viegli, bet valsts pievienošanās starptautiskajām autortiesībām ir saprotama un atbalstāma. Kaut arī pilnīga programmu legalizācija nav panākta pat Rietumu valstīs. Uzņēmuma vadītājs nav apmierināts, ka joprojām tiek piedāvātas datorprogrammas ar kļūdām, piemēram, «Windows 98»: «Visi it kā zina, bet neviens manas tiesības neaizstāvēs, teiks – izvēlies citu. Bet izvēles iespējas ir ierobežotas.» Uzņēmumu uztrauc arī iespējamo pārbaužu taktika, jo dzirdēts, ka tā esot drakoniska, nostādot uzņēmēju beztiesiskā stāvoklī.
Datorprogrammu aptuvenās cenas (latos)
«Windows 2000 Professional» 202
«Microsoft Office 2000» 232
«Lotus Notes /Small Business Suite/» 947
«Corel Draw 9.0» 375
«Tildes Jumis 2000» 395
«Tildes Birojs 2000» 95
P.S. Pircējiem jāņem vērā, ka pastāv daudz un dažādu viena un tā paša produkta versiju.
