Lai gan pēc kalendāra Jelgavas Mūzikas koledžas direktoram Jānim Keičam dzimšanas diena būtu jāsvin augustā, 50 dzīves un 20 darba gadu jubileju viņš atzīmē šodien – ar paša vadītā stīgu orķestra koncertu plkst.18 koledžas lielajā zālē.
Lai gan pēc kalendāra Jelgavas Mūzikas koledžas direktoram Jānim Keičam dzimšanas diena būtu jāsvin augustā, nevarēdams sevi iedomāties bez kolēģu un audzēkņu kolektīva, 50 dzīves un 20 darba gadu jubileju viņš atzīmē šodien – ar paša vadītā stīgu orķestra koncertu plkst.18 koledžas lielajā zālē.
Raksta tapšanas laikā direktors bija aizņemts ar organizatoriskām rūpēm par diviem pasākumiem – Vecauces pils mākslinieka Raita Junkera un viņa vadītās bērnu zīmēšanas studijas izstādes rīkošanu, kā arī ar Jelgavas reģiona koklētāju ansambļu konkursa žūrijas vadīšanu.
Kādā no mūsu iepriekšējām sarunām J.Keičs teica, ka patlaban nevar savu dzīvi iedomāties bez Jelgavas. Tomēr sarunas sākumā apņēmīgi piezīmēja: «Nē, Jelgava nebija mana sapņu pilsēta, bet ar to saistās viss svarīgākais, ko savā mūžā esmu darījis. Pirms tam bija mani mācekļa gadi. Pēc mūzikas vidusskolas pirmā darbavieta bija Valsts akadēmiskais koris, vienlaikus pašdarbības kori Ķegumā un Aizkrauklē. Tad sekoja studijas Pēterburgas konservatorijā, pēc atgriešanās Latvijā – izglītošanās J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un tad – atkal kori. Pirmie diriģenta panākumi saistīti ar Talsu Patērētāju biedrības sieviešu kori «Vaiva». 1980. gada dziesmu svētkos ieguvām otro vietu.»
Kopš 1972. gada J.Keičs ir Jelgavas Mūzikas koledžas direktora vietnieks mācību darbā. 1980. gadā viņam uzticēts direktora postenis. «Dabiski, uzreiz jau nevarēju kļūt par absolūtu jelgavnieku – vēl bija zināma saikne ar Talsiem, arī ar kori «Rīga», pāris sezonu dziedāju kamerkorī «Ave sol», bet dzīve pierādīja, ka nevar tā sadalīties. Un pamazām iesakņojos Jelgavā.»
Kā nozīmīgāko veikumu savās direktora gaitās J.Keičs piemin Vokālās nodaļas atjaunošanu sadarbībā ar kādreizējo operas solisti Elzu Zvirgzdiņu (jauno dziedoņu skološanā Jelgavā ir dziļas tradīcijas) un kokles klases izveidošanu, kas turklāt notika laikā, kad uz mūsu nacionālo instrumentu skatījās greizām acīm (piemēram, tika likvidēts ansamblis «Sakta»).
Taču visvairāk direktoru priecē tas, ka koledžas pedagogu vidū ir bijušie audzēkņi.
«Esot direktora postenī, viena lieta ir administratīvais darbs, bez citas – kolektīva veidošana, pedagogu piesaiste, kolektīva noturības stiprināšana, kas daļēji arī ir izdevies, jo Jelgavas Mūzikas koledža galvenokārt ir pazīstama ar saviem pedagogiem. Vienmēr esmu vēlējies iesaistīt mācību darbā interesantus cilvēkus, taču gribējies arī muzicēt pašam. Tādēļ vēlējos strādāt ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes vīru kori «Ozols», auglīga sadarbība izveidojās ar jaukto kori «Junda», ar kuru izdevās aizdziedāties līdz 1. vietai 1985. gada dziesmu svētkos. Viens no lielākajiem gandarījumiem bija darbs IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgades atceres organizēšanā, jo šie bija vienīgie svētki, kas notika ārpus Rīgas – Jelgavā.»
Ir taču interesantāk strādāt, atskatoties, kas dziedāts un spēlēts pirms 100 gadiem un ko mūziķis var piedāvāt šodienas klausītājam. Šajā ziņā J.Keičam neaizmirstamu gandarījumu sniedzis svētku virsdiriģenta darbs. Taču joprojām viņa dzīves sapnis ir simfoniskā muzicēšana, kam vajadzīga liela uzdrīkstēšanās. Jau vairākus gadus J.Keičs veido programmas koledžas simfoniskajam orķestrim – nereti sadarbībā ar tādiem lieliskiem solistiem kā, piemēram, mežraga spēles meistaru Arvīdu Klišānu.
«Pirmie mēģinājumi bija deviņdesmito gadu sākumā kopā ar Valēriju Avramenko. Izdevās pirmā ārzemju koncertturneja – muzicējām Lillehammerā, Oslo, daudz koncertējām arī Latvijā. Viens no šādiem uzdrošināšanās momentiem bija Mocarta «Rekviēma» atskaņojums kopā ar Valsts akadēmisko kori, kas guva necerēti lielu jelgavnieku atsaucību. Tas ir varbūt viens no spilgtākajiem manas dzīves muzikālajiem notikumiem.»
J.Keičs mūzikā meklē skaidrību, sakārtotību, kas saistās ar baroka vai pat vēl agrīnāka laikmeta autoriem. «Varbūt tāpēc, veidojot šo muzikālo vakaru, izvēlējos Andželo Korelli,» viņš saka.
