Jau gada garumā augstajos varas gaiteņos briest neapmierinātība ar pašvaldību revīzijas komisijām.
Jau gada garumā augstajos varas gaiteņos briest neapmierinātība ar pašvaldību revīzijas komisijām. Tai ir pamats, jo revīzijas komisijas locekļus izvirza politiskās partijas. Tādā veidā komisijas sastāvs nav viendabīgs un līdz ar to ir grūti ietekmējams. Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pārbaudēs šāds komisijas locekļu sastāvs veic objektīvas finansu un saimnieciskās darbības revīzijas, un korupcijas iespējas ir minimālas (sastāvā ir gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju pārstāvji). Varas struktūrām šādas revīzijas komisijas ir neērtas. Kā teicis viens Jelgavas Domes ietekmīgs vīrs, «lai kā mums «viņi» (revīzijas komisija) nepatīk, mums viņi jārespektē».
Tā kā šāda institūcija (revīzijas komisija) paredzēta pašvaldību likumā, vienīgā iespēja, kā no tās tikt vaļā, ir mainīt likumu, un ir jau tapuši grozījumi «Par pašvaldībām», kuros paredzēta revīzijas komisiju likvidēšana. Kas notiks pēc šāda likuma grozījumu pieņemšanas? Pašvaldību vadītāji varēs atviegloti uzelpot – neērtā revīzijas komisija vairs netraucēs ar saviem nepatīkamajiem revīzijas aktiem.
Zvērinātu revidentu audits maksās gan vismaz 10 reižu dārgāk, bet tas būs izdevīgi, jo saimnieciskās darbības lietderību auditori nepārbauda.
Revīzijas komisiju vietā iespējams pieņemt pašvaldību algotus revidentus, kas pakļauti pašvaldību vadītājiem. Līdzekļus nosaukto audita un revīzijas struktūru uzturēšanai samaksās nodokļu maksātāji. Galvenais – viss būs kontrolējams – kā tagad slavenajā sauklī «Kas maksā, tas pasūta mūziku»!
Jelgavas Domes Revīzijas komisija savas darbības laikā 1998. gadā veikusi 17 dokumentālo revīziju, 1999. gadā arī – 17 un 2000. gadā – 11 revīziju.
Skandalozākie revīzijas akti – par privatizācijas gaitas pārbaudi Jelgavā, par privatizācijas gaitu pašvaldības privatizējamā autotransporta firmā «Jelgava» (6. AK vai SIA «Grej»). Par SIA «Grej» materiāli iesniegti Jelgavas policijas Ekonomisko noziegumu nodaļai. Tās secinājums – atteikums. Neesot nozieguma sastāva.
Par minētajiem aktiem laikraksts «Zemgales Ziņas» publicēja plašus rakstus kā seriālu ar turpinājumiem. Revīzijas komisija daudz uzmanības, laika un papīra patērējusi arī tagad jau maksātnespējīgā STU (Siltumtīklu) problēmai. Vairāk nekā pirms gada sagatavojām un iesniedzām Domei lēmuma projektu par Genādija Dupuža atbilstību amatam. Izskatījām un pārbaudījām mums adresētās iedzīvotāju sūdzības. Pēc vienas no tām pašreiz sastādīts akts «par rīcību ar pašvaldības dzīvojamo fondu». Šis raksts arī būtu atbilde mutiskās sūdzības autoram. Pēc materiālu analīzes Domes Nekustamā īpašuma nodaļā, Nekustamā īpašuma pārvaldē (NĪP) un Siltumtīklos (STU) aktā konstatēts, ka STU parādnieku uzskaitē izdzēsti parādnieku uzvārdi par 81 000 latiem.
Smejamies par čukču, kas olas pērk par 5 santīmiem, pārdod vārītas par 5 santīmiem un taisa «biznesu» – iegūstot «olu buljonu»! Mūsu «bāleliņi» viņu pārspēj – dzīvokli pārdod par privatizācijas sertifikātiem (ne dzīvokļa īpašniekam, bet trešajai personai izsolē), bet īrnieka parādus 1200 latu samaksā latos! Konstatēts, ka no dzīvokļiem tiek izliktas sievietes ar mazgadīgiem bērniem.
Kam vajadzīgas bez skaita nodibinātās it kā bērnu aizsardzības iestādes ar ierēdņu bariem? Konstatēts, ka bezjēdzīga bijusi māju Katoļu ielā 4 un Driksas ielā 4 (arī Pasta ielā 39) iedzīvotāju pārvietošana, radot pilsētas centrā trīs graustus un 11 600 latu parādu STU. Domes lēmuma «ģenerālplāns un attīstības koncepcija» idejas autorus neizdevās noskaidrot.
Tālāk aktā dzīvokļus atļauts privatizēt dzīvokļu īpašniekiem un arī trešajām personām (no malas). Viss būtu labi, ja šīs «trešās personas» nokārtotu iepriekšējo īrnieku parādus. STU izdod izziņas, ka parādu nav, bet faktiski, izlases veidā pārbaudot, 40 dzīvokļiem (gan trešajām personām, gan bijušajiem īrniekiem – tagad saimniekiem), STU palikuši 13 300 latu lieli parādi. Pavisam pēc šīs revīzijas akta konstatēto zaudējumu summa Domei ir 160 000 latu. Vai pēc šādu revīzijas aktu izskatīšanas Domes amatpersonas ir sajūsmā? Vai Revīzijas komisijai šos faktus paziņot sabiedrībai? Varbūt pievērt acis, kā tas daudzviet notiek? Vai atsevišķiem indivīdiem tad nerodas visatļautības sindroms? Rodas. Bijušais Valmieras pagasta Padomes priekšsēdētājs par meitenītes sabraukšanu sodu nesaņem. Arī citās pašvaldībās revīzijas komisijas «rakņājās» (Tukumā), bet priekšsēdētāju no komisijas sastāva deputāti izbalsoja. Jelgavas rajona Cenu pagastā par «rakņāšanos» (skandāls un krimināllieta pēc revīzijas akta par bijušo «pagastveci» G.Sproģi) revīzijas komisija tika atstādināta!
Kā būs ar Jelgavas Domes Revīzijas komisiju, rādīs laiks! Lai šādi ekscesi un negatīvi revīzijas akti netiktu sastādīti, gudrās galvas mainīs likumu par pašvaldībām un nolems revīzijas komisijas vairs neveidot. Tā, iespējams, ar 2000. gada 11. martu Latvijas pilsētu un pagastu saimniekiem neviens no sabiedrības vairs acīs nelēks. Pagastos, kur partiju sarakstu vietā darbosies vēlētāju apvienības, sūdzēties varēs «pagastveča» sievai vai sievasmātei! Viens likums, viena taisnība visiem!
L. Strazdiņš, Jelgavas Domes Revīzijas komisijas loceklis no Latvijas Zemnieku savienības
