Par siltu un omulīgu mājokli daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs, kas ir atkarīgs no Siltumtīklu labvēlības, biežāk sāk domāt tad, kad centralizētā siltuma piegāde atslēgta.
Par siltu un omulīgu mājokli daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs, kas ir atkarīgs no Siltumtīklu labvēlības, biežāk sāk domāt tad, kad centralizētā siltuma piegāde atslēgta. Privātmājas saimniekam tā lieta vienkāršāka – iekārto autonomo apkuri un sildies, cik gribi.
SIA «Juneka» projektu vadītājs Jolants Matusevičs autonomās apkures priekšrocības raksturo īsi: «To var salīdzināt ar atšķirību starp personīgo automašīnu un sabiedrisko transportu. Autobuss kursē noteiktā laikā, bet ar savu auto tu vari braukt, kad un kur gribi. Taču par ērtībām jāmaksā.»
Nepieciešams projekts
Siltumtehnikas pamats ir siltuma zudumu kompensēšana, tāpēc, vēloties ierīkot mājoklī autonomo apkures iekārtu, jāsāk ar to, ka jāaprēķina siltuma zudumi attiecīgajā telpā. To kvalitatīvi izdarīs tikai inženieris celtnieks vai inženieris siltumtehniķis, izmantojot speciālas formulas vai datorprogrammas.
Lai kompensētu siltuma zudumus, jāizvēlas attiecīgas jaudas radiatori un piemērots siltumregulators. Pēc tam šiem radiatoriem pareizi jāaprēķina hidraulika. Līdz ar to ir gatava apkures sistēma, kurai pieslēdz ar attiecīgo kurināmo – gāzi, šķidro vai cieto kurināmo vai elektrību – darbināmu katlu.
Lai izbūvētu apkures sistēmu, nepieciešams projekts, kura izstrādāšanu vajadzētu uzticēt licencētai organizācijai. Tikai tad klientam būs garantija, ka apkure darbosies nevainojami. Neko negarantēs no malas paņemts nelicencēts meistars. Taču pirmais variants apkures ierīkošanu sadārdzina. Diemžēl ierobežoto līdzekļu dēļ klienti bieži meklē lētāko variantu.
Parasti apkures sistēmu tirgotāji piedāvā klientam pēc sagatavotām tabulām izvēlēties radiatorus ar kārtīgu rezervi, līdz ar to palielinās ūdens daudzums un radiatoru izmēri. Piemēram, pasūtītājs no kādas firmas saņem piedāvājumu, tad ar to apstaigā citas firmas un meklē lētāko variantu. Diemžēl izdevumus var samazināt, piedāvājot lētākus, nesertificētus materiālus vai ieekonomējot uz caurruļvadu izmēriem.
Dzīvoklī vai mazā privātmājā daži radiatori parasti savas apsildes funkcijas veic apmierinoši, bet, sākot būvēt lielāku ēku, noteikti jāgatavo apkures projekts. Apkure nav lēta, tāpēc klientam ir jābūt pārliecinātam, ka tā kalpos priekšzīmīgi.
Pareizais ceļš būtu šāds:
licencētā firmā tiek izstrādāts projekts;
ar projektu klients dodas pie tirgotāja un iegādājas vajadzīgos materiālus vai arī tos piedāvā firma, kas sistēmu arī projektē un uzstāda; parasti šādos gadījumos ir iecerēti labi un sertificēti materiāli;
visdrošāk, ja apkures sistēmu uzstāda sertificēta firma, kas dod garantijas.
Uzstādīt vai nomainīt gāzes katlu drīkst tikai licencēta organizācija. Nomaiņa obligāti jāreģistrē dabasgāzes apgādes rajonā. Cilvēki naivi uzticas meistariem, kas sola pārtaisīt gāzes sistēmu un arī apkalpot katlu, bet viņiem nav ne tādu tiesību, ne licences. Šādi uzstādītiem katliem firmas pārstāvniecība, kas nodarbojas ar apkures sistēmu tirdzniecību, var apstrīdēt savas garantijas saistības.
Būve noteikti jāsiltina
Dažkārt, aprēķinot telpai vai mājai optimālo apkures sistēmas jaudu, tiek ņemts vērā tikai telpas izmērs un tilpums, taču tiek aizmirsta būvkonstrukciju kvalitāte – ikviena plaisa palielina siltuma zudumus. Tāpēc, apkures sistēmu rekonstruējot:
jāsiltina jumts, kas rada vislielākos siltuma zudumus;
jāsakārto logi un durvis;
jāsiltina sienas;
jāsiltina grīda.
Pēc šo pasākumu veikšanas būs jūtama siltuma ekonomija.
Nav vērts ierīkot modernu apkures sistēmu un sildīt gaisu.
Apkures veidu jaunumi
Pašlaik iecienītas ir siltās grīdas. Tās pamatā ir pareizi izrēķināta betona slāņa konstrukcija un sadales kolektora izveide, kas veic atgaisošanas un regulēšanas funkcijas ar automātikas palīdzību vai bez tās.
Visbiežāk pieļautās kļūdas, ierīkojot siltās grīdas, ir šādas:
nepareiza betona slāņa konstrukcijas izveide;
nepareiza sadales un vadības kolektora izveide.
Vidēji trīs reizes lētāk par siltajām grīdām maksā radiatoru uzstādīšana. Populārākie ir tērauda konvektori vai dārgākie alumīnija ribu radiatori, ko aprīko ar rokas vai termostatiskajiem ventiļiem. Nav slikti arī čuguna radiatori.
Ļoti plašas iespējas sniedz pie sienas karināmie gāzes katli. Kombinētā variantā tas ir apkures un ūdens sildīšanas kontūrs, kas iesakāms dzīvokļiem un nelielām privātmājām. Lielākā ēkā tas nav izdevīgs, jo caurplūdes sienas katls nenodrošina komfortablu karstā ūdens piegādi. Taču dažkārt salīdzinoši «draudzīgās» cenas dēļ cilvēki ir ar mieru pieciest šīs neērtības.
Privātmājā labāks risinājums normālai karstā ūdens piegādei būtu boilers, bet tas sadārdzina apkures iekārtas izmaksas gandrīz divas reizes. Ar boileru var radīt vairākas papildu priekšrocības – ierīkot dvieļu žāvētāju, kā arī veidot recirkulācijas cilpu, kas ir svarīga, ja ūdens piegādes līnija ir gara. Šo sistēmu izdevīgi izmantot arī tad, ja ir minimāls ūdens spiediens, līdz ar to tiek labāk veikta ūdens sadale.
Jaunums gāzes katliem ir ekonomiskais kondensācijas katls, kas praktiski izmanto visu gāzes sadegšanas siltumu, ieskaitot kondensācijas siltumu. Tas ir lietderīgs, ja ūdens temperatūra ir 50 līdz 60 grādu. Ļoti zema ir dūmgāzes temperatūra (ap 30 grādu).
Visai jaunākajai apkures tehnikai ir datorizēti apkures regulatori, kas ātri un precīzi vada apkures kontūrus.
Vai būsim Eiropā
Eiropas Savienības (ES) valstīs no 2000. gada ir ieviestas stingras normas, kas reglamentē kaitīgo iznešu daudzumu izplūdes gāzē. Līdz ar to Eiropā vairs gandrīz netiek uzstādīti apkures katli, kas ir nopērkami Latvijā.
Kaitīgo iznešu līmenis tiek samazināts, pateicoties degļa liesmas temperatūrai, kas no 1200 – 1300 grādiem tiek samazināta līdz 900 grādiem. To var izdarīt ar speciālu degļa konstrukciju (tā saucamie zilie degļi). Latvijā tādas normas nav noteiktas.
ES valstīs liela uzmanība tiek pievērsta dūmeņu konstrukcijai, kas diemžēl pie mums netiek ievērots.
Lai izbūvētu visiem ES standartiem atbilstošu apkures sistēmu, jārēķinās, ka tā maksās vidēji 10 līdz 20 procentu no mājas kopējās vērtības.
Ar ko lētāk kurināt
Lētākais varētu būt cietais kurināmais – malka, briketes, ogles. Taču to sadārdzinās šķūnis glabāšanai un mājas saimniekam būs jākļūst par apkures vergu. Tāpēc pagaidām lētāka ir gāzes apkure, ja līdz savrupmājai nav jābūvē gāzesvads.
Autonomo apkures iekārtu priekšrocība ir tā, ka ēkās siltums saglabājas vienmērīgi. Tas ir arī ekonomiski izdevīgāk, jo straujas temperatūras maiņas ir kaitīgas pašām celtnēm (kondensāts uz sienām) un cilvēkam rodas nepatīkams mikroklimats.
Interesantas sistēmas
Pēdējos gados ārzemēs ir izveidoti moderni ar malku kurināmi katli, kas atbilst visiem drošības noteikumiem un aprīkoti ar lambda zondi, pēc kuras izanalizē dūmgāzu sastāvu un vada gaisa padevi. Šis sadārdzinājums neatsver ekonomisko efektu. Zemēs, kur ir daudz saulainu dienu, tiek piedāvātas arī solārās sistēmas, kurās kā enerģija lietots saules siltums.
Iespējams, ka Latvijas apstākļiem atbilstošāka būtu iekārta, kurā tiek izmantoti gruntsūdeņi, upju vai ezeru dziļāko slāņu ūdeņi. Pazemes ūdeņiem ir noteikta temperatūra – 10 grādu –, tāpēc, pievadot vienu kilovatu elektroenerģijas, iegūst četrus kilovatus siltumenerģijas. Šādi līdz 40 – 50 grādiem sasildītu ūdeni izmanto siltajās grīdās un karstā ūdens sagatavošanai.
Jaunākajās apkures sistēmās ir vērojama tendence samazināt siltumnesēja temperatūru, kas dod iespēju ekonomēt enerģiju un rada drošību – nav karstu radiatoru, pie kuriem var apsvilināties. Ārzemēs apkures iekārtās lietderības koeficientu nerēķina katlam, bet visai apkures sistēmai gada laikā, tāpēc optimāla vidējā temperatūra ir ap 50 līdz 60 grādu.
Materiālu palīdzēja sagatavot SIA «Juneka» projektu vadītājs Jolants Matusevičs
