«Es ļoti gribētu, lai tētis šajā īpašajā dienā man uzdāvinātu mašīnu – džipu ar lieliem riteņiem. Es jau saprotu, ka tā ir absurda ideja, bet tā nebūšu es, ja neizdomāšu ko fascinējošu,» prāto Renāte.
«Es ļoti gribētu, lai tētis šajā īpašajā dienā man uzdāvinātu mašīnu – džipu ar lieliem riteņiem. Es jau saprotu, ka tā ir absurda ideja, bet tā nebūšu es, ja neizdomāšu ko fascinējošu,» prāto Renāte.
Renāte Apse savu vārdadienu svinēs kā parasti: pie omulīga svētku galda kopā ar mīļajiem – tēti, mammu un brāli Raimondu. Varbūt pārmaiņas pēc Renāte ar ģimeni dosies uz kādu kafejnīcu. Gaviļniece labāk gribētu būt Marija, nevis Renāte: «Es nezinu, kāpēc tas tā ir. Laikam cilvēki nekad nav īsti apmierināti ar to, kas viņiem pieder.»
Renāte mācās Glūdas pamatskolas 7. klasē. Gan skolotāji, gan skolēni viņu uzskata par paraugbērnu – ko tik viņa nav paveikusi savos 14 gados!
«Man ir mērķis – mācīties, sasniegt un izbaudīt to, ko vēlos!» viņa saka. Renāte apzinās, ka izglītība ir pats svarīgākais, un mācības viņai padodas ļoti labi. Viņa Jelgavas rajona un novada latviešu valodas, vēstures un matemātikas olimpiādēs ir guvusi godalgotas vietas, par ko prieks pašai un skolai. Draudzenes atzīst, ka Renātes radošajam garam un enerģijai nav gala – skolā viņa ir Skolēnu padomes priekšsēdētāja, piedalās floristikas, noformēšanas un novadpētniecības pulciņos. Bet ar to vien nav gana, tālab viņa ir brašākā dziedātāja folkloras kopā «Bitītes», dižākā stāstniece «Pulkā eimu, pulkā teku» organizētajā stāstnieku konkursā «Teci, teci valodiņa» un ašākā dejotāja tautisko deju kolektīvā «Rakari»; izmēģinājusi veiksmi konkursā «Mini Mis Jelgava» un piedalījusies daiļrunāšanas konkursā «Zvirbulis».
«Man ļoti patīk piedalīties dažādos konkursos, kur sevi varu izteikt un pierādīt. Ir svarīgi, lai cilvēks darbojas radoši, tad arī dzīve šķiet raibāka!» Renāte secina. « Tiešām daru daudz, un tas man palīdz sevi novērtēt. Varētu likties, ka brīvā laika man tikpat kā nav, bet es vienmēr paspēju palasīt kādu piedzīvojumu grāmatu, padarboties ar datoru un izkauties ar brāli, ja vajag. Tāda es esmu!» Renāte pasmaida un aiziet.
