Jo tuvāk ir pašvaldību vēlēšanas, jo zemāk tiek vērtētas politisko partiju nostādnes – tiek kaltas iespējamo koalīciju kombinācijas, kas bieži vien ir visai tālas no politisko spēku iepriekš deklarētajām platformām.
Jo tuvāk ir pašvaldību vēlēšanas, jo zemāk tiek vērtētas politisko partiju nostādnes – tiek kaltas iespējamo koalīciju kombinācijas, kas bieži vien ir visai tālas no politisko spēku iepriekš deklarētajām platformām. Koalīcijas organizējošais faktors ir un paliek vara un ietekme konkrētajā pašvaldībā. Pašvaldību vēlēšanu kandidātiem šoreiz ir no kā mācīties, arī Latvijas parlamentā briest agrāk neiedomājamas kombinācijas. Sestdien LSDSP kongresā Jānis Ādamsons pavēstīja, ka visoptimālākā koalīcija, viņaprāt, pašreizējā Saeimas sasaukumā varētu sastāvēt no LSDSP, apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK), kā arī Jurkāna vadītā bloka.
Domājot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Jelgavā, divi visbiežāk diskutētie jautājumi ir vīzijas par ekonomiskās situācijas un materiālās labklājības uzlabošanu pilsētā, kā arī par līderiem, kas spētu pulcināt ap sevi rīcībspējīgu komandu un realitātē īstenotu šīs vīzijas. Kā varēja nojaust, ceturtdien Jelgavas uzņēmējiem un Domes administrācijas pārstāvjiem tiekoties ar laikraksta «Diena» galveno redaktori Sarmīti Ēlerti, darāmo darbu, ar kuriem vajadzētu nodarboties nākamajam pilsētas domes sastāvam, ir visai daudz. Pašlaik būtiskākais – kuri politiķi kļūs par nākamajiem domniekiem un kādas būs viņu darbības metodes.
Lai arī līdz marta vēlēšanām vēl kāds laiks ir atlicis un startētgribošie politiskie spēki vēl savus sarakstus ar personālijām sabiedrībai nav atrādījuši, zināmas sakarības iezīmējas jau tagad. Vēlētājos desmit neatkarības gados izveidojies pieprasījums pēc prognozējamiem politiskiem spēkiem, kādi ir pārstāvēti arī Jelgavā. Ceturtdienas tikšanās vedina domāt, ka iniciatīvu nākamajās pašvaldību vēlēšanās varētu uzņemties Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas ir visplašāk pārstāvēta arī pašreizējā Domes sastāvā. LZS ir nosaukusi arī iespējamos sadarbības partnerus – «Latvijas ceļu», LSDSP, Tautas partiju un «TB»/LNNK. Pēc šķelšanās Jaunajā partijā vēl nav skaidrs, vai tā startēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Ņemot vērā nevienmērīgo partiju pārstāvniecību Jelgavā, visai ticama ir arī kādas politiskas partijas «atbiršana» vēlēšanu gaitā. Tā saucamās «varavīksnes valdības» parasti izceļas ar nepastāvību un politiskās atbildības trūkumu – par lēmuma pieņemšanu balso visi, bet, ja tas izrādās kļūdains, atbildību prasīt nav no kā, jo ne es viens par to balsoju. Tāpēc Jelgavā «varavīkšņaina» Dome, šķiet, būtu pats sliktākais vēlēšanu rezultāts. Spilgts piemērs tam ir pašreizējais Domes sastāvs, kur tādi jēdzieni kā pozīcija un opozīcija ir ārkārtīgi relatīvi.
Priekšvēlēšanu kampaņā būtisks ir arī uzņēmēju viedoklis, jo tieši viņi ir pilsētas «krājkases» piepildītāji un dar5ba vietu devēji. Nerēķināšanās ar uzņēmēju interesēm vienmēr ir neizdevīga. Tāpēc arī pašvaldībai, skaitot latus un santīmus, ko šodien var piedzīt no uzņēmēja, vajadzētu arī skaitīt, cik desmitus vai simtus latu no viņa saņems rīt, bet varbūt netiešā veidā. Ja iespējams Jelgavā attīstīt ražošanu, tad tas ir jādara, ja ne – jāattīsta pakalpojumu sniegšana tiem tūkstošiem, kas katru dienu dodas strādāt uz Rīgu. Iespējas attīstīt Jelgavu un radīt jaunas darba vietas pilsētā nebūt nav izsmeltas, un partijām, izvirzot sarakstos savus kandidātus, jāvirza tie, kas šīs iespējas saredz un nekavēsies tās izmantot.
