Plānots, ka līdz Driksas tilta atklāšanai novembrī tā noietuvēs virzienā uz tuneli tiks uzstādīti skulpturāli veidojumi – Livonijas ordeņa mestra Konrāda un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona krūšutēli.
Plānots, ka līdz Driksas tilta atklāšanai novembrī tā noietuvēs virzienā uz tuneli tiks uzstādīti skulpturāli veidojumi – Livonijas ordeņa mestra Konrāda un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona krūšutēli.
Jau tilta projektēšanas gaitā Jelgavas galvenajam arhitektam Kasparam Riekstiņam radusies ideja nopietno Driksas tiltu padarīt romantiskāku, izrotājot ar skulpturāliem veidojumiem. Ņemot vērā jelgavnieku attieksmi pret skulptūru «Baltā kaza» un ideju par piemiņas zīmes izveidošanu grupai «Prāta vētra», arhitekts nospriedis, ka pilsētnieki nav gatavi pieņemt avangardiskas un netradicionālas lietas. Tāpēc viņš sazinājies ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, lai noskaidrotu, kādas vēsturiskas personības vislabāk iederētos vietā, ko simboliski var uzskatīt par pilsētas vārtiem.
Muzejs kā iespējamos variantus piedāvājis skulpturāli atveidot Livonijas ordeņa mestru Konrādu un Kurzemes un Zemgales hercogu Ernstu Johanu Bīronu.
Pirmās rakstītās ziņas par mūsu pilsētu ir no 1265. gada, kad Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas sāka celt Jelgavas (Mītavas) pili uz salas, ko veidoja Lielupe un tās pieteka Driksa. Līdzīgi kā bīskapu Albertu dēvē par Rīgas dibinātāju, Konrādu var atzīt par Jelgavas pamatlicēju. Savukārt tagadējās Jelgavas pils celtniecības iniciators ir hercogs Ernsts Johans Bīrons, kas no 1737. līdz 1738. gadam tādā veidā atzīmēja hercogistes troņa iegūšanu.
K.Riekstiņš uzsver, ka krūšutēli nav domāti kā pieminekļi vēsturiskām personībām, bet kā veltījums Jelgavas un tās pils dibinātājiem. Skulptūras pašlaik top Rīgā tēlnieces Dzintras Jansones darbnīcā, un to izgatavošanā piedalās arī galvaspilsētas firma «Arheja». Krūšutēli atradīsies uz cilindra veida granīta postamentiem, kuros tiks iegravēti veltījumi.
