Oktobris cukurbiešu audzētājiem bija aktīvākais ražas vākšanas laiks, fabrikām savukārt – labākais pārstrādes periods.
Oktobris cukurbiešu audzētājiem bija aktīvākais ražas vākšanas laiks, fabrikām savukārt – labākais pārstrādes periods.
Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas sasniegušas augstāko vidējo pārstrādes jaudu šajā gadā – attiecīgi 2700 un 1800 tonnu diennaktī.
Piegādā kvalitatīvas saknes
Akciju sabiedrība «Jelgavas Cukurfabrika» līdz 17. oktobrim bija pieņēmusi 113 tūkstošus tonnu biešu. Saknes ir sausas un tīras, labi izdodas nodrošināt ritmisku darbu.
Vidējais cukura saturs saknēs pārsniedz 17 procentu. Viesturu pagasta zemnieka Jāņa Laurinoviča piegādātajām cukurbietēm «salduma rādītājs» šajās dienās bijis pat 18 procentu.
Teicams cukura iznākums
Liepājas Cukurfabrikā jaunajā sezonā saražotā cukura krājumi sasnieguši astoņus tūkstošus tonnu. Uzņēmuma ģenerāldirektore Valija Zabe uzskata, ka pašlaik ir teicams cukura iznākums – 14 procentu. Līdz 17. oktobrim bija pieņemti 68 tūkstoši tonnu sakņu – 42 procenti plānotā. V.Zabe spriež, ka cukurbiešu piegāde varētu būt par 10 līdz 15 procentiem mazāka, nekā tas paredzēts. Lielā sausuma dēļ augsne ir pārlieku sablietēta, un kombainiem neizdodas izcelt visu sakni, dažviet pat trešdaļa paliek zemē. Vēl grūti precīzi paredzēt, kā tas ietekmēs kopražu: bojātas saknes sliktāk uzglabājas. Bet cukurbiešu audzētājiem piegādes grafiki iestiepjas arī decembrī…
Lemeši un naži dilst ātrāk
SIA «Parks LS», kas tirgo Vācijā ražotos firmas «Stoll» kombainus, šoruden saņem lielāku pieprasījumu pēc lemešiem un nažiem. «Parks LS» servisa mehāniķis Arvis Drobiševskis skaidro, ka smagajā mālā, kur augsne gandrīz tik cieta kā ķieģelis, grūti strādāt. Taču, kombainiem mainot nodilušus nažus un lemešus, regulējot dziļumu, ražas zudumus var samazināt. SIA «Parks LS» pēc pieprasījuma piegādā klientiem vajadzīgās rezerves daļas. Firmas «Stoll» ražojumiem cenas nav pašas zemākās, bet ne tik augstas, lai nevarētu nopirkt.
Katrs gads ir citāds
Lauksaimnieki ir iemācījušies spēkoties ar dabas apstākļiem, bet joprojām «nepieveikta zona» ir Latvijas cukura tirgus aizsardzība.
Kā tas izdodas Eiropas Savienības valstīs? Saeimas Eiropas informācijas centra informācijā par cukura lietām Latvijā lasāms: «ES pašražoto cukuru sargā, kaut arī tā izmaksas ir divas reizes augstākas nekā cukurniedru cukuram un kaut arī tā saražo par trešdaļu vairāk, nekā spēj patērēt. Eiropas cukuram piemēro garantētu cenu (intervences cenu), nosaka cukura ražošanas kvotu, izmaksā eksporta kompensācijas un paaugstina ievedmuitas nodokli importam.
Pasaules tirgus cena cukuram 1999. gadā bija zemākā pēdējos desmit gados – ap 12 santīmiem par kilogramu, bet ES noteiktā intervences cena – 34,7 santīmi. Eksporta kompensāciju lieto, lai segtu cenas starpību starp ES cukura un pasaules tirgus cenu. Tā kā par eksportam paredzēto cukuru maksā 60% no intervences cenas, tas nozīmē, ka ES no lauksaimniecības budžeta pērn piemaksāja ap 10 santīmu par katru eksportēto cukura kilogramu…»
«Bauskas Dzīve»
