«Kā jau daudziem bērniem, arī man bērnībā ļoti patika braukt ar riteni,» saka Pirmās bankas brokeris Jānis Neimanis, piebilstot, ka viņa «bērnības sapnis» bijis ar «ļoti resnām, sulīgi sarkanām riepām».
«Kā jau daudziem bērniem, arī man bērnībā ļoti patika braukt ar riteni,» saka Pirmās bankas brokeris Jānis Neimanis, piebilstot, ka viņa «bērnības sapnis» bijis ar «ļoti resnām, sulīgi sarkanām riepām».
«Tas bija veids, kā censties braukt taisnāk, ātrāk, kā cīnīties ar sevi. Braucot vēlējos sajust vēju, bezmērķīgi riņķojot dažādās iepazītajās vietās.» Izrādās, ar bērnišķīgi azartisko braukšanu saistītas lielas pārmaiņas Jāņa dzīvē. «Todien spīdēja saule. Kā jau bija ierasts, ar savu riteni ķēru vēju. Pēkšņi manā priekšā izskrēja puisēns. Abi neiztikām bez sāpēm vēderā un asiņainiem ceļiem,» atceras Jānis.
Liktenīgā sadursme viņam devusi pirmo un ilgu laiku labāko draugu. «Bijām tik atšķirīgi. Es – kauslīgs, laucinieciski spēcīgs, turklāt man bija bērnam netipiski lielas rokas. Savukārt draugu lielākie puikas vienmēr apcēla. Abi sēdējām vienā skolas solā, taču attīstījāmies katrs savā ātrumā.»
Tieši dažādais dzīves temps veicinājis atsvešināšanos, lai gan veco draugu Jānis vienmēr centies aizstāvēt. Kad sākuši mācīties katrs savā skolā, draudzība palikusi pavisam trausla.
«Pirms dažiem gadiem mana veselība bija uz kritiskas robežas. Nejauši satiku savu bērnības draugu. Pēkšņi apjautu, ka esam mainījušies pozīcijām: es biju trauslais un nevarīgais, bet viņš – ieguvis karatē melno jostu. Pieklājīgi aprunājāmies. Toreiz vēl neapjautu, ka veselības labad viņa hobijs kļūs par manu dzīvesveidu».
Tagad Jānis ceļas sešos no rīta, lai skrietu un nodarbotos ar fiziskiem vingrinājumiem – to viņš dara arī pēc nogurdinošā darba cēliena. «Karatē nodarbības nenozīmē, ka kopīgi vēzējam kājas, sitam rokas pret sienu. Jābūt norūdītam gribasspēkam un garam. Nereti dzirdu uzskatu, ka Austrumu cīņas mākslas ir veids, kā skaisti otram nodarīt sāpes, kas liecina par nezināšanu. Tie, kas izmanto savu fizisko pārspēku, nav sasnieguši īsteno mērķi. Karatē ir gan gara, gan ķermeņa pilnveidošana, ceļš, kā nonākt pie harmonijas, ko meklē daudzi.»
Jānis ir pārliecināts, ka pilnvērtīga dzīve nav iespējama bez ķermeņa treniņa. «Protams, ir izņēmumi, taču tādu ir maz. Ar garīgo barību vien izdzīvot nevar. Pilnību raksturo pretpoli, fiziskais un garīgais, labais un sliktais, stiprais un vājais. Tikai pateicoties, tam ir dzīvība.»
