«Ziņas» jau rakstīja, ka pilsētas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības speciālisti kopā ar pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem apmeklēja Igauniju un Somiju, kur iepazinās ar dūņu apstrādi.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pilsētas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības (ŪKSU) speciālisti kopā ar pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem apmeklēja Igauniju un Somiju, kur iepazinās ar dūņu apstrādi.
Arī Jelgavā pēc notekūdeņu attīrīšanas uzkrājies daudz dūņu un sākas grūtības ar to izvietošanu. Dūņu utilizācijas problēmu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai lauksaimniecībā varētu atrisināt ar Somijas Vides ministrijas piedāvātā sadarbības projekta palīdzību. Proti, kā informē ŪKSU direktors Jānis Laizāns, somu kolēģi jau vairākus gadus cenšas ieiet šejienes tirgū un šogad nākuši klajā ar priekšlikumu, kas paredz finansēt 80 procentu dūņu apstrādei nepieciešamās tehnikas iegādi un tehnoloģijas ieviešanu. Kopumā projekts varētu izmaksāt simts tūkstošus latu, un atlikušos 20 procentus summas, kā sola Domes izpilddirektors Jurijs Strods, varētu sadalīt pašvaldība un ūdenssaimniecības uzņēmums.
Pirms ķeršanās pie darba speciālisti iepazinušies ar dūņu sagatavošanu Kuresārē (Igaunijā dūņas sagatavo arī Tartu un Valgā) un Somijas pilsētā Turku. Kuresārē dūņas apstrādā jau divus gadus un realizē kā melnzemi un augsnes mēslošanas līdzekli. Vispirms dūņām attiecībā 50 : 50 pievieno koka skaidas (vai nu zāģskaidas, vai īpaši sadrupinātas). Masu glabā pusotru metru augstās stirpās apmēram trīs mēnešus, vismaz reizi nedēļā sajaucot. Somijā to glabā izklaidus. Masu apstrādā arī ar pienskābi, lai veidotos baktērijas un veicinātu sadalīšanās procesu un masas iekšienē nodrošinātu 70 grādu temperatūru. Lai sadalīšanās notiktu arī augšpusē, masu regulāri sajauc. Visus procesus kontrolē dators.
Kad process beidzies, masu izsijā, lai atdalītu to daļu, kas, iespējams, vēl nav sadalījusies. Tā kā dūņas ir organiska masa, kas var salipt, pēc sijāšanas ūdens caurlaidības nodrošināšanai tām pievieno 15 procentu smilšu. Beigās sagatavotajai masai piešķir «pasi», kurā uzrādīti visi ķīmiskie elementi, skābums un citi parametri. Igaunijā par šādas melnzemes kubikmetru prasot nedaudz virs trim latiem.
Somijā dūņu sagatavošana ir vairāk pilnveidota – masai atkarībā no vajadzības pievieno krītu, mikroelementus un realizē to fasētā veidā. Kokskaidu vietā tiek izmantota arī kūdra. Lai apslāpētu nepatīkamās smakas, dūņu glabātuves tiek apsmidzinātas.
J.Laizāns prognozē, ka izdošanās gadījumā dūņu sagatavošanas iekārta varētu kalpot visai Zemgalei, jo lielāka vai mazāka dūņu problēma pastāv visās pašvaldībās, kur ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Bet pirms tam veicams intensīvs darbs, gan lai realizētu projektu, gan lai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veiktu atsevišķus uzlabojumus dūņu lietošanas noteikumos, ko Ministru kabinets pieņēmis 1998. gadā. Tie reglamentē visu veidu darbības ar dūņām, un J.Laizāns tos vērtē kā tik tiešām striktus. Ķīmiskā sastāva ziņā Latvijas normatīvi atbilstot Eiropas Savienības normām un atsevišķās pozīcijās tās pat pārsniedzot. Arī procesu regulēšana esot pat stingrāka nekā Somijā. Piemēram, dūņas izvedot un glabājot kādā vietā ilgāk nekā mēnesi, masai apakšā jāpaklāj polietilēna plēve. Zemnieki, kas masu vēlētos iegādāties, to varētu uztvert kā nevajadzīgu un birokrātisku prasību.
