Jelgavas reģiona koklētāju ansambļu konkurss, kas 18. oktobrī norisinājās mūsu Mūzikas koledžā, ir viens no zīmīgākajiem notikumiem šajā gadā, laba spēju pārbaude pirms 10. un 11. novembrī Rīgā gaidāmā valsts konkursa.
Jelgavas reģiona koklētāju ansambļu konkurss, kas 18. oktobrī norisinājās mūsu Mūzikas koledžā, ir viens no zīmīgākajiem notikumiem šajā gadā, laba spēju pārbaude pirms 10. un 11. novembrī Rīgā gaidāmā valsts konkursa.
Jelgavas reģiona konkursa žūriju vadīja Jelgavas Mūzikas koledžas direktors Jānis Keičs, viņa vietnieks – autoritāte tautas mūzikas žanrā Jānis Grigalis (arī Mūzikas akadēmijas docents), tajā strādāja pazīstamas koklētājas, Mūzikas akadēmijas pedagoģes Teiksma Jansone un Māra Vanaga, komponists, daudzu kompozīciju koklei autors Vilnis Salaks un sekretāre Vita Pinne (Jelgavas Mūzikas koledža).
Konkurss vienlaikus saistās gan ar atlasi, gan ar Sergeja Krasnopjorova 100. dzimšanas dienu, kas apritēs šā gada 14. decembrī. Mazliet par S.Krasnopjorovu (1900 – 1961), kura vārds plašākam klausītāju lokam varbūt ir svešāks. 1935. gadā viņš pabeidza Latvijas konservatoriju, 1938. gadā sāka strādāt Rīgas Radiofonā par mūzikas redaktoru. Taču pats galvenais – S.Kransopjorovs kokles skanējumu padarīja piemērotu profesionālās mūzikas prasībām. Jau vairākas paaudzes spēlē gan viņa oriģināldarbus («Pasaka», «Humoreska», «Teika»), gan tautas dziesmu apdares kokļu ansamblim, skaņdarbus koklei kopā ar citiem instrumentiem.
1947. gadā S.Krasnopjorovs dibināja kokļu orķestri, kurā no 12 pretendentiem tikai divi pratuši spēlēt šo instrumentu. Par to mūziķis dienasgrāmatā rakstījis: «Mācīt kokli vajadzēs man pašam! Nu ko, gadās!»
1951. gadā Radiokomitejas koklētāju ansamblī iestājās Jelgavas Mūzikas koledžas absolvente Ērika Židele, kas pēc studijām konservatorijā trīsdesmit gadu nostrādāja Jelgavā un klausījās arī konkursantu priekšnesumus.
Visvairāk S.Krasnopjorova jubilejai bija gatavojušies jaunākie koklētāji (B grupa) no Vecumnieku, Lielvārdes un Saldus mūzikas skolām. Sagadījās tā, ka «Latgales polku» spēlēja gan Lielvārdes, gan Saldus ansambļi. Labāk tas izdevās lielvārdietēm, kas priecēja ar pilnskanīgu toni. Savukārt Saldus meitenēm skanējums bija stīvs un saspringts. Konkursa starpbrīdī apvaicājos Ē.Židelei par S.Krasnopjorova darbu atskaņojumu – sekoja labestīgi stingra atbilde: «Nebija īsta rakstura, tēlu kontrasta starp skaņdarba daļām.» Tomēr viņa piebilda, ka šādā vecumā spēlēt visai sarežģīto polku neesot viegls uzdevums.
Pārsteidza, ka cienījamā jubilāra darbus atskaņoja tikai B grupas dalībnieces. No aizkulišu runām uzzināju, ka S.Krasnopjorova kompozīcijas vairāk tikšot spēlētas valsts konkursā. Cerēsim.
Atgriežoties pie jaunākās grupas, visai pabikls, neatraisīts priekšnesums bija Vecumnieku Mūzikas skolas ansamblim (vadītāja Kristīne Gaile). Varbūt vainojams satraukums, uzstājoties pirmajiem, varbūt nelielā koncertēšanas pieredze?
Ar labu kopskaņu un pareizi izvēlētu, dzīvīgu tempu saistīja Lielvārdes Mūzikas skolas koklētāju ansambļa (vadītāja Iveta Strazdiņa) priekšnesums, spēlējot tautas dziesmu «Ak, tu, lakstīgala» (V.Salaka apdare), arī Saldus koklētāju ansambļa (vadītāja Astrīda Kalniņa) sirsnīgi siltā, dvēseliski trauslā S.Krasnopjorova melodija «Gaismiņa ausa» – ar klusu lūgšanas, pat himnisku motīvu.
Neslēpšu, ka īpaši gaidīju jelgavnieku Birutas Derumas vadītā Mūzikas koledžas koklētāju ansambļa uzstāšanos, jo gandrīz visi tā dalībnieki ir arī mani skolēni mūzikas teorijas priekšmetos. Priekšnesums bija veidots kā muzikāli dramatiska kompozīcija ar skaistu teksta skanējumu (Kristīne Ozoliņa, vokālā nodaļa, III kurss) – gan emocionāli, gan tehniski veiksmīgi. Atmiņā palika tautasdziesma B.Derumas apdarē «Noriet saule vakarā» ar niansētām solo epizodēm (Vizma Valtere, V kurss), Līga Ozola (III kurss), ar pakāpenisku balsu pieaugumu un faktūras blīvumu (priekšnesumā bija iekļautas arī flautas, kontrabass un sitamie instrumenti).
Meistarīgu priekšnesumu parādīja arī cits B.Derumas vadītais kolektīvs – pilsētas Domes Kultūras centra ansamblis «Rūta» – ar diviem savdabīgiem jelgavnieka Alvila Altmaņa opusiem «Ai, lietiņ, nelij vairs» (tautas dziesmas vārdi) un latviešu tautas dziesmas apdari «Saulīt vēlu vakarā». Jāatzīmē, ka Biruta Deruma sevi pieteica gan kā soliste, gan kā autore.
Jūrmalu pārstāvēja trīs koklētāju ansambļi, kuru vadītāja Kristīne Ojala Jūrmalā strādā jau desmit gadu. Savulaik bieži iegriezos Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, jo mans uzdevums bija rakstīt par tur notiekošajiem koncertiem. Parasti spilgtāko notikumu vidū bija koklētāju ansambļa uzstāšanās. Arī šoreiz jūrmalnieču profesionālais līmenis bija augsts. Astoņas jaunās mūziķes, kas startēja B grupā, bija muzikāli un tehniski atraisītas gan tautas dziesmas «Maza biju neredzēju» (Vitas Rudušas apdare) interpretācijā, gan L.Bēthovena 27. sonātes 2. daļā (tiesa, šeit gadījās pa intonatīvai kļūmei). Turpretim koklētājas, kas startēja vecākajā grupā, parādīja meistarību, izpildot daudzbalsīgo, instrumentāli krāšņo, turklāt «ātro» V.Rudušas tautas dziesmas apdari «Kur tautieti, vakar biji». Turpretim P.Kostiainena skaņdarbā «Imbroglio» (jukas, viltības) mūziķes priecēja ar skaistiem glissando. Visbrīvākais un artistiskākais bija C grupas meiteņu sniegums – drastiskajās B.Andres «Rudens dejās» un vairāk mūsdienīgā skaņu glezniņā Mihaila Dvoržaka «Džeza etīdē». Visiem trim ansambļiem bija rūpīgi sagatavots repertuārs, tikai varētu vēlēties vairāk emocionālas dzirksts.
Starp citu, interesanti, ka Jūrmalas ansambļi kokli izmanto tikai kā solo, jelgavnieki – arī kā pavadošo instrumentu.
Šķiet, konkursā bija arī kāds ar Dzintras Tauniņas vadīto Kolkas Mūzikas skolas ansambli saistīts pārpratums. Varbūt nav slikti, ka arī koklētāju sniegumā parādās «estrādiskas» vēsmas (R.Paula, J.Streiča «Marija» vai J.Lūsēna, P.Brūvera «Rīta klusums»), bet – vai šis konkurss tam bija īstā vieta? Uz kopējā fona kolcenieku priekšnesums atgādināja mājas muzicēšanu – bez nopietnākiem mērķiem.
Pasākums noritēja brīvā atmosfērā. Šķiet, ne tikai V.Salakam, bet arī viņa kolēģiem žūrijas komisijā bija iemesls teikt: «Esmu patiesi priecīgs par kokli, kas nes latviešu mūziku pasaulē.»
Nākamajā kārtā ļauts piedalīties visiem Jelgavas reģiona koklētāju ansambļiem. Veiksmi mūziķiem!
Konkursa rīkotāju paldies Modrim Malceniekam («Latvijas keramika») par finansiālo atbalstu.
Jelgavas reģiona koklētāju ansambļu konkursa laureāti:
B grupā – Jūrmalas vidusskolas koklētāju ansamblis (vadītāja Kristīne Ojala),
A grupā – Jūrmalas Mūzikas vidusskolas A grupas koklētāju ansamblis un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas absolventu vecākās grupas ansamblis (vadītāja Kristīne Ojala), (2. vieta – Jelgavas Mūzikas koledžas koklētāju ansamblim Birutas Derumas vadībā), C grupā – Jelgavas pilsētas Domes Kultūras centra ansamblis «Rūta» (vadītāja Biruta Deruma).
