Modrim Ziemelim, laipni atsaucoties uz lūgumu pastāstīt par savu vaļasprieku, krietni vien vajadzēja apdomāt, par ko stāstīt. Jo stāstāmā pietiktu ne vienai rubrikai un sarunai vien.
Modrim Ziemelim, laipni atsaucoties uz lūgumu pastāstīt par savu vaļasprieku, krietni vien
vajadzēja apdomāt, par ko stāstīt. Jo stāstāmā pietiktu ne vienai rubrikai un sarunai vien.
Izrādās, ka unikālais vecās Jelgavas pastkaršu kolekcionārs teju vai 40 gadu ir kaislīgs mednieks. Viņa trofejām gan maz sakara ar retiem dzīvniekiem, viņš medī autogrāfus.
«Autogrāfus var iegūt no miljonāriem, inženieriem, māksliniekiem,» Ziemeļa kungs prāto, aizrautīgi klāstīdams neskaitāmos mednieku stāstus un tehniskos knifus, ko pa laikam palīdz atcerēties viņa dzīvesbiedre Ilga. Autogrāfu Modrim Ziemelim būs jau kādi astoņi simti. Kur un kā tik tie nav iegūti!
Visvairāk «autografējušies» grāmatu un mākslas darbu autori no paša mednieka bagātīgās kolekcijas, taču netrūkst arī citu prominenču, ieskaitot abus mūsu jaunlaiku prezidentus. Savukārt miljonārus pārstāv slavenā spāņu dziedātāja Lolita Torēze. Par viņas autogrāfu grūtāk nācis vien ar Ojāra Vācieša roku rakstītais. Iemesls vienkāršs – tik daudzu paaudžu dzejasmīļu elks nekādi nebija dabūjams piedalīties savas dzejas vakaros.
«Autografējamo» vidū M.Ziemelim ir ne mazums draugu, kas par tādiem tapuši, tieši pateicoties reiz sniegtajam parakstam. Tas arī šajās medībās esot svarīgākais – iepazīt cilvēkus. Tāpēc, pirms lūgt autogrāfu, īpaši jāgatavojas – jāapkopo pieejamās ziņas par šo cilvēku. Turklāt medībās Ziemeļa kungs nekad nedodas tukšām rokām. Visbiežāk iepazīšanās rituālajai veiksmei par labu nāk ziedi vai kāds ar autogrāfa īpašnieku saistīts priekšmets un, protams, pārmīts vārds. Tad arī ierakstītās rindas reti kad iznāk formāla pieklājības žesta, bet visbiežāk Mirdzas Ķempes autogrāfa līdzībās, kas, dzejnieciskas iedvesmas radīts, vienlīdz labi «trāpījis» gan Ziemeļa kungam, gan kundzei: «Lai arī ziemeļu vējos jūsu ilgas ir gaišas un spodras!» Vai arī īsi un nepārprotami – Imanta Ziedoņa garā: «Ziemelim Ziedonis.»
Reizēm autogrāfu meklējumi sagādājuši pavisam citādu, visai dīvainu, gandarījumu, līdz asarām aizkustinot latviešu tēlniecības mestru Teodoru Zaļkalnu, ulmaņlaiku estrādes mūzikas zvaigzni Tāli Matīsu un citas izcilas personības, kas mūža nogalē nolemtas vientulībai un aizmirstībai. Šķiet, vienīgais autogrāfs, kas tā arī palicis neiegūts, piederētu biedram Brežņevam, kas līdz ar savu «Mazo Zemi» mūžībā iegājis kā diletants un vienlaikus sociālistiskā reālisma klasiķis visās mākslas jomās. Sūtīt autogrāfa lūgumrakstu PSKP ģenerālsekretāram jelgavnieku «atrunājuši» vietējās partijas komitejas aktīvisti.
Bet citādi – neba nu viņš viens tāds dullais. Puspajokam M.Ziemelis atzīstas, ka vaļasprieku pārmantojis no Aleksandra Zviedra, kas, būdams vienlīdz labs draugs, mākslinieks un vijoļu meistars, autogrāfus vācis uz savas vijoles. Starp citu, autogrāfu medīšana iedvesmojusi arī režisoru Ediju Feldmani. Tā tapis dokumentālu filmu cikls, kas tā arī saucas – «Autogrāfs».
Tiesa, Ziemeļa kungam autogrāfu vākšanā bijis zināms handikaps – lieti noderējis diplomēta veterinārārsta arods, jo ne viena vien slavenība savu dzīvi nespēj iedomāties bez suņa. Īpaši augstu četrkājainā drauga veselību vērtējis Kārlis Sebris, ārstu bagātīgi atlīdzinot ar biļetēm uz Nacionālā teātra izrādēm, kas padomjlaikos bijis liels deficīts. Turpretim karikatūrists Gunārs Bērziņš «suņu daktera» talanta variācijas apcerējis, nevairoties no gana piparotiem šaržiem (arī autogrāfa veidā!), kuru oriģinālus M.Ziemelis uzskata par vienu no saviem lielākajiem dārgumiem.
