Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers un Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa vakar nolēma sūtīt vēstuli Ministru prezidentam, lai informētu par cilvēktiesību pārkāpumiem īslaicīgās aizturēšanas izolatoros.
Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers un Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa vakar nolēma sūtīt vēstuli Ministru prezidentam, lai informētu par cilvēktiesību
pārkāpumiem īslaicīgās aizturēšanas izolatoros.
Pirms diviem mēnešiem cilvēktiesību birojs izteica vēlēšanos apmeklēt izolatorus Latvijā, lai novērtētu cilvēktiesību normu ievērošanu, jo pēdējā laikā bija saņemtas vairākas sūdzības no aizturētajiem. Olafs Brūvers pabija vairākos izolatoros un ievēroja nopietnus pārkāpumus tajos: «Protams, mēs nevaram prasīt Eiropas Savienības standartiem atbilstošus izolatorus, bet svarīgi būtu panākt, lai netiek aizskarta aizturēto cieņa un gods.»
O.Brūvers neuzskata par normālu situāciju, kad aizturētajiem nav kur vismaz reizi dienā nomazgāties, ka nedarbojas ventilācija: «Mēs atklājām arī vairākas tādas nepilnības, kuras var atrisināt bez papildu līdzekļiem. Piemēram, telpā, kur atrodas četri cilvēki, ir tikai viens spainis, taču varētu ielikt divus; apgaismojuma spuldzīte ir ļoti blāva, jo tā nokrāsota brūnā tonī; aizturētie tikai reizi dienā tiek izlaisti no kameras. To visu taču var atrisināt bez lielas piepūles. Es negribētu teikt, ka policija pārkāpj cilvēktiesības – to dara valsts. Policija divu gadu laikā ir darījusi visu iespējamo, lai iegūtu finansējumu, bet līdzekļu trūkuma dēļ tas arvien tiek atlikts.»
Valsts policija ir aprēķinājusi, ka, lai savestu kārtībā visus 28 Latvijas izolatorus, nepieciešams 1 200 000 latu. Viskritiskākajā stāvoklī ir Dobeles, Ventspils, Balvu, Daugavpils, Liepājas un arī Jelgavas izolators.
Kā informē aģentūra BNS, daži izolatori to kritiskā stāvokļa dēļ būs jāslēdz, piemēram, Dobeles prokuratūra ir brīdinājusi, ja situācija Dobeles izolatorā neuzlabosies, tas būšot jāslēdz.
Juris Rekšņa spriež, ka labākajā gadījumā valsts budžetā līdzekļi šim nolūkam varētu tikt iedalīti tikai 2003. gadā. Bet O.Brūvers uzskata, ka nemitīgi valstij par to ir jāatgādina, jo citādi tā dara kaunu sev un nepilda Cilvēktiesību konvencijas saistības: «Ja mēs neapstāsimies, tad varbūt līdzekļi tiks iedalīti vismaz tiem izolatoriem, kas ir zem katras kritikas.»
Jelgavas Policijas pārvaldes Īslaicīgā aizturēšanas izolatora speciālists Laimonis Siubre skaidro: lai izveidotu standartiem atbilstošu izolatoru Jelgavā, būtu jāiegulda vismaz 50 tūkstoši latu: «Bez līdzekļiem neko uzlabot nav iespējams. Izolators ir vecs, un tam steidzīgi vajadzīgs kaut kosmētiskais remonts.»
Pēdējā laikā izolatoru ir pārbaudījušas vairākas iestādes – Jelgavas rajona prokuratūra, Jelgavas pilsētas prokuratūra, Zemgales apgabala prokuratūra, kā arī Iekšlietu ministrijas Sanitārās uzraudzības un vides veselības dienests. Fiksētās nepilnības ir ļoti līdzīgas: sanitāri tehniskais stāvoklis izolatorā nav apmierinošs. Nopietnākās prasības ir šādas: jāierīko pastaigas laukums, kamerās – dienas gaismas, jāveic kosmētiskais remonts, kamerās jāiekārto atsevišķi nodalītas tualetes. Vēl minēts arī tas, ka uz vienu aizturēto netiek nodrošināta četrus kvadrātmetrus liela platība un starp logu režģiem nav signalizācijas.
L.Siubre skaidro, ka ir uzrakstīta nepieciešamo līdzekļu tāme, bet naudas kā nav tā nav: «Izolators tiešām ir kritiskā stāvoklī – kosmētiskais remonts varētu būt tikai īslaicīgs risinājums.»
L.Siubre stāsta, ka mazāk par 20 cilvēkiem nekad izolatorā nav atradušies: «Noslogotāks tas ir, iestājoties aukstākam laikam, – sākot no septembra līdz pat martam.»
