Latvijai – vēl trīs sarunu sadaļas. Francija kā ES prezidējošā valsts 24. oktobrī Latvijai atvēra trīs iestāšanās sarunu sadaļas – zivsaimniecībā, rūpniecības politikā, patērētāju tiesību un veselības aizsardzībā.
Latvijai – vēl trīs sarunu sadaļas
Francija kā ES prezidējošā valsts 24. oktobrī Latvijai atvēra trīs iestāšanās sarunu sadaļas – zivsaimniecībā, rūpniecības politikā, patērētāju tiesību un veselības aizsardzībā. Nākamās piecas – brīva pakalpojumu kustībā, brīva kapitāla kustībā, uzņēmējdarbības likumdošanā, transporta politikā, ekonomiskā un monetārā savienībā – plānots atvērt 14. vai 16. novembrī.
No pavisam 31 sadaļas Portugāles prezidentūras laikā Latvijai tika atvērtas astoņas, no kurām piecas jau ir slēgtas. Plānots, ka arī Francijas prezidentūras laikā Latvijai tiks atvērtas astoņas iestāšanās ES sarunu sadaļas. Pavisam tās pozīcija iesniegta 18 sadaļās.
Atvērtā tirgus taustāmie lielumi
Eiropas Padome apstiprinājusi regulu, kas nosaka jaunās koncesijas Latvijas eksportam uz ES.
Kā jau ziņots, no 1. jūlija Latvijai tika piešķirtas jaunas kvotas eksportam, un tās tirgus kļuvis atvērtāks Eiropai. Abpusēji tiek ievērots dubultnuļļu princips – netiek piemērots ne importa muitas nodoklis, ne eksporta subsīdijas. Tā kā ES nepiešķir eksporta subsīdijas saviem produktiem, mūsu lauksaimniecības produkti kļūst konkurētspējīgāki. Apstiprinātās kvotas skar cūkgaļu, vistas gaļu, desu un gaļas izstrādājumus, piena produktus (sviestu, sieru, pulveri), tomātus, ābolus, ķiplokus.
Saskaņā ar šo tirdzniecības liberalizācijas jeb dubultnuļļu līgumu, kas noslēgts ar astoņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, šā tirgus gada laikā tās varēs ievest ES apmēram 70 000 t cūkgaļas, 120 000 t mājputnu gaļas izstrādājumu un 30 000 t siera ar nulles nodokli. Vienošanās paredz palielināt muitas tarifa kvotas atsevišķiem produktiem katru gadu par 10 līdz 15%. Apjoms, ko ES var eksportēt uz šīm valstīm ar nulles nodokli un bez eksporta subsīdijām, ir mazāks. Latvija var eksportēt 1400 t cūkgaļas (+140 t salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), 725 t mājputnu gaļas (+75 t), 3300 t siera (+300 t), 150 t tomātu (+50 t), 150 t ābolu (+50 t).