Latvijas iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību apstiprināta valsts pozīcija lauksaimniecības sadaļā.
Latvijas iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību apstiprināta valsts pozīcija lauksaimniecības sadaļā.
Kas ir sarunu pozīcija?
Sarunu pozīcija – tehniski dokumenti, kuros tiek precīzi atspoguļots, kādā veidā Latvija gatavojas uzņemties ES dalībvalsts saistību un pienākumu kopumu attiecīgajā sadaļā. Lauksaimniecības sadaļa ir septītā no trīsdesmit vienas.
Ko nosaka tieši šis dokuments?
Pozīcijas dokuments atspoguļo Latvijas pozīciju ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārņemšanai, kā arī identificē galvenās problēmas:
pirmkārt, sekmīga attīstība ES ekonomiskajā telpā, izmantojot KLP paredzēto atbalstu;
otrkārt, paredzēt ražošanas apjomus, kas nodrošinātu vietējo tirgu;
treškārt, nodrošināt Latvijas lauku zemes efektīvu izmantošanu ražošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā;
ceturtkārt, saglabāt nodarbinātību atbilstoši lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un identificēt nelauksaimnieciskajās nozarēs nepieciešamo lauku iedzīvotāju nodarbinātību.
Kas pozīciju sagatavojis?
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks atzinis, ka darbs pie likumdošanas veidošanas un lauksaimniecības situācijas analīzes, uz kuras pamata sagatavota sarunu pozīcija, tika uzsākts jau 1997. gadā, bet pozīcijas dokuments sagatavots pēdējo divu mēnešu laikā.
Kas to pieņēmis?
Saeimas Eiropas lietu komisija 30. oktobrī un valdība 31.oktobrī apstiprināja Latvijas iestāšanās ES sarunu oficiālo nostāju sadaļā «Lauksaimniecība».
Kā izskatās pozīcijas dokuments?
103 lappuses biezs dokumentu žūksnis ar vēl vismaz 10 lappusēm pielikuma.
Tas strukturēts četrās lielās daļās. Vispārējos jautājumos vairāk nekā desmit lappusēs fiksēti Latvijas centieni ieviest ES kopējās lauksaimniecības politikas pamatelementus, ieskaitot Lauku atbalsta dienesta izveidi. Pirmajā nodaļā aprakstīti arī tirdzniecības mehānismi, kvalitātes politika, saimniecību uzskaite.
Kopējā tirgus organizācijas nodaļā (50 lappusēs) izanalizēts stāvoklis un noteikta pozīcija visos lauksaimniecības sektoros.
Strukturālās politikas, lauku attīstības un mežsaimniecības nodaļā (14 lappusēs) aprakstīta lauksaimnieku spēja organizēties nevalstiskās organizācijās, noteikts Latvijas sadalījums piecos reģionos un mazāk labvēlīgs apvidus (praktiski visa lauku teritorija), aprakstīts investīciju atbalsts lauksaimniecībai un mežsaimniecības politika.
Vissmagākā ir nodaļa par veterināro un fitosanitāro kontroli (29 lappuses), kurā noteiktās prasības tikai ilgākā laika posmā būs iespējams īstenot zivju pārstrādes uzņēmumos, lopu fermās, kautuvēs, dzīvnieku transportā.
Ar ko pozīcija saskaņota?
Pozīcija saskaņota ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, kas aptver 37 organizācijas, kā arī ar atsevišķām nozaru asociācijām.
Vai visu varēs īstenot?
Valdības apstiprināta oficiālā Latvijas nostāja paredz: lai Latvija īstenotu ES likumdošanas prasības lauksaimniecībā, tai nepieciešami vairāki pārejas periodi atsevišķās nozares sadaļās.
Cik daudz tiek atlikts uz vēlāku laiku?
Sarunu pozīcijā ietvertas prasības pēc pārejas periodiem attiecībā uz veterināro un dzīvnieku labturības prasību izpildi, pārstrādes uzņēmumu restrukturizāciju, kā arī tehniskās prasības un atkāpes.
Cik ilgi ir pārejas periodi?
Pārejas periodu nepieciešamību un to ilgumu nosaka pieejamo resursu (cilvēku, finansiālie un tehniskie) apjoms gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Piemēram, līdz 2006. gadam prasīta pakāpeniska govs piena obligāto ES nekaitīguma prasību izpilde (somatisko šūnu un baktēriju skaita pieļaujamā norma pienā tiks pakāpeniski samazināta). Ilgākais pārejas periods ir dzīvnieku labturības prasību izpildei – līdz 2010. gada 1. janvārim (lai veiktu rekonstrukciju, labiekārtošanu, ventilācijas un apsildes sistēmu uzstādīšanu teļu un cūku novietnēs).
Vai visas prasības ir izpildāmas, kaut arī vēlāk?
Ir rinda tehnisku prasību (atkāpju) un ir arī ražošanas kvotas. Piemēram, Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz pavasara sējas beigu termiņu, nosakot to 15. jūnijā (Eiropā tas ir 15. maijs). Laukaugu platības maksājumu aprēķināšanai pieprasīts graudaugu vidējo ražu noteikt 3 tonnas no hektāra. Tā kā atbalsta maksājumi augļu un dārzeņu audzētājiem notiek ar nevalstisko organizāciju starpniecību, Latvija pieprasa noteikt mazāku minimālo ražotāju daudzumu un minimālo realizējamās produkcijas daudzumu ražotāju organizāciju atzīšanai. Pozīcijā ir pievienots to ābolu, bumbieru, plūmju šķirņu saraksts, kuras audzē valstī un par kurām arī pienāktos atbalsta maksājumi. Šo pašu iemeslu dēļ ir prasīts atzīt noteiktu skaitu gan bišu saimju, gan aitu, gan linu platības utt.
Dažos jautājumos Latvijas nostāja ir kategoriskāka nekā ES, piemēram, pret vējauzas saturu sēklās.
Vai Latvija prasa pietiekami daudz?
Latvija prasības ir izpildāmas un saskaņotas ar pārējām kandidātvalstīm gan pārejas periodu ilguma ziņā, gan pēc pieprasīto ražošanas kvotu apjoma. Piemēram, pieprasītās ražošanas kvotas apjoma ziņā ir lielākas nekā Latvijas pašreizējās ražošanas jaudas, lai tālākā nākotnē paredzētu ražošanu vismaz iekšējā patēriņa līmenī.
Kāds ieguvums varētu būt, ja sarunas risinātos sekmīgi?
Ja Latvija tagad iestātos ES, tad no Eiropas līdzekļiem tā iegūtu apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta apjoma jeb 320 miljonu eiro ik gadu. Tā Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem paskaidroja sarunu vadītājs Andris Ķesteris.
Vai ir paredzamas negatīvas sekas?
Lauksaimniecības produkcijas un tās pārstrādes uzņēmumu attīstība neizbēgami izraisīs tālāku šajā nozarē iesaistīto uzņēmumu un cilvēku skaita samazināšanos. Šīs problēmas lauksaimniecības sadaļa nerisina.
