Sastopami cilvēki, kas siro Pirmā un Otrā pasaules kara kritušo apbedījumu vietās un kauju laukos, cerot atrast kritušo pīšļus, ekipējuma atliekas, ieročus, munīciju, apbalvojumus, pazīšanās zīmes un personīgās lietas, kas dotas līdzi kritušajam.
Sastopami cilvēki, kas siro Pirmā un Otrā pasaules kara kritušo apbedījumu vietās un kauju laukos, cerot atrast kritušo pīšļus, ekipējuma atliekas, ieročus, munīciju, apbalvojumus, pazīšanās zīmes un personīgās lietas, kas dotas līdzi kritušajam.
Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 228. pantā paredzēts sods par šādu rīcību. Par kapa, urnas, apbedījuma apgānīšanu var piespriest brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par atkārtotu nelikumīgu darbību, vai darbojoties personu grupā, draud brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Ja noziegums saistīts ar pieminekļa urnas vai kapā esošo priekšmetu nolaupīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju vai arī bez tās.
Ja atrasts apbedījums, nekavējoties jāziņo Valsts policijai un darbs jāpārtrauc. Atradumu nodod ekspertīzei, lai noskaidrotu apbedījumu būtību. Karavīru apbedījumus izrakšanai, pārapbedīšanai var veikt tikai ar Brāļu kapu komitejas atļauju sertificēta pārapbedītāja vai arheologa vadībā. Atļauja jāreģistrē un jāapstiprina vietējās varas pārstāvjiem.
Valsts un municipālajai policijai, varas iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem rūpīgi jāseko, lai nenotiktu vandalisma akti, bet vainīgie jāsauc pie atbildības.
Aldis Egils Hartmanis, Brāļu kapu komitejas valdes loceklis, Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
