Staburadzieši! Sanāksim kopā 11. novembrī plkst.10 rajona Padomes zālē. Paklausīsimies, ko stāsta par šo nozīmīgo datumu, jo jaunajā vēstures grāmatā rakstītais īsti neatbilst patiesībai.
Staburadzieši! Sanāksim kopā 11. novembrī plkst.10 rajona Padomes zālē. Paklausīsimies, ko stāsta par šo nozīmīgo datumu, jo jaunajā vēstures grāmatā rakstītais īsti neatbilst patiesībai. Atgriezīsimies tajās bargajās dienās, kad izšķīrās Latvijas liktenis. Atcerēsimies latviešu karavīrus, kas, ziedodami savu dārgāko, gāja cīņās, lai izcīnītu Latvijas brīvību!
Paņemsim A.Grīna romānu «Dvēseļu putenis» un ar to kopā iziesim šos smagos un grūtos kauju ceļus uz brīvestību! 11. novembra rītā skanēja baznīcu zvani ne tikai Rīgā, bet arī Pārdaugavā – vāci padzīti. Un tādā mirklī, kad bija glābta Rīga, kad sākās atbrīvošanās cīņas par vēl zem vācu jūga smokošo Latviju, tika pieņemts lēmums par varonību kaujās iedibināt ordeni – Lāčplēša kara ordeni –, saistot to ar šo datumu. Šīs kaujas atbrīvošanas cīņās nebija pēdējās, vēl visa Zemgale un Kurzeme – svešinieka varā. Te jāpiemin, ka 23. novembrī tika atbrīvota Jelgava. Un ordenis tiek pasniegts par kaujās parādīto drošsirdību. Pēc kara šā ordeņa saņēmēji varēja pieprasīt zemi, par kuru bija cīnījušies. Bet kas notika? Uzradās veikli darboņi, kas pat nebija ostījuši pulvera dūmus, bet, veikli manipulējot, iedabūja sev vajadzīgus cilvēkus instancēs, kas piešķīra zemi. Muižu centri, labākā zeme tika savējiem, bet cīnītājiem, kas prata karot frontē, bet neprata te, iedeva nomales, purvaines, saaugumus.
Vai tas pats nav novērojams arī tagad? Tāpat tiek aizmirsti leģionāri, lai tikai tos mazāk pieminētu. Tas pats notiek ar komunisma varas represētajiem. Vai tad tie nebija savas zemes Latvijas patrioti, vai tagad patriotisms vairs nav vajadzīgs?
Izrādās, ka atkārtojas laiki pēc Pirmā pasaules kara. Cīnītāji vairs nav vajadzīgi. Pat tādā pilsētā kā Daugavpils, nemaz nerunājot par Rīgu, atceras šos cilvēkus, tikai mūsu Jelgavā varenajiem liekas, ka tādu nav. Un vai tad viņus vajadzīgs atbalstīt? Tie savu padarījuši, var iet dusēt, cerams, ka vieta Dzimtenes smiltājā atradīsies. Gan jau vēl palikušie izvadīs. Bet, kad vajag uz vēlēšanām vai uz kādiem pasākumiem, kur citi nepulcējas, tad dara zināmu represētajiem, tie ieradīsies un kuplinās.
Vēlot visu to labāko un sveicot savējos, kā arī visus jelgavniekus svētkos, izsaku cerību, ka mēs nenorobežosimies no visiem pasākumiem, piedalīsimies tajos.
Guntars Bullis, represētais, staburadzietis
P.S. Valdes sēde ceturtdien, 9. novembrī, plkst.15.
