Ilgi pirms tam, kad pirmsvēlēšanu maratons Savienotajās Valstīs uzņēma lielākus apgriezienus, viens no kandidātiem, ASV eksprezidenta Džordža Buša dēls, kādai no lielākajām pasaules ziņu televīzijām sniedza atbildes uz ierindas ārpolitiskiem jautājumiem.
Ilgi pirms tam, kad pirmsvēlēšanu maratons Savienotajās Valstīs uzņēma lielākus apgriezienus, viens no kandidātiem, kas plašāku popularitāti bija guvis galvenokārt tāpēc, ka bija ASV eksprezidenta Džordža Buša dēls, kādai no lielākajām pasaules ziņu televīzijām sniedza atbildes uz ierindas ārpolitiskiem jautājumiem. Teksasas štata gubernators toreiz nebija spējīgs atbildēt, kas ir Pakistānas un Indijas augstākās amatpersonas, kā arī vāji pārzināja citas starptautiski nozīmīgas personālijas. Noskatoties šo raidījumu, šķita, šādam prezidenta vietas kārotājam nevarētu būt nekādu izredžu piesaistīt lielu daļu ASV iedzīvotāju atbalstu.
Tomēr izrādījās, ka vairākums amerikāņu uzskata citādi. Dažas dienas pirms vēlēšanām republikāņu izvirzītais Džordžs Bušs jaunākais saskaņā ar apkopotajiem aptaujas rezultātiem bija pat apsteidzis par vienu procentu otru prezidenta kandidātu demokrātu Alu Goru. Iemesls šādam Dž.Buša «izrāvienam» varētu būt izskaidrojams divējādi. Amerikāņu vēlētāji, no vienas puses, ir noguruši no demokrātu atrašanās pie galvenās valsts stūres jau astoņus gadus. Otro Teksasas gubernatora «izrāviena» iemeslu komentē paši potenciālie vēlētāji. Atšķirībā no A.Gora Dž.Bušs spēj vieglāk iepatikties.
Vācu izcelsmes filosofs Herberts Markūze, kas ilgus gadus pavadījis emigrācijā ASV, šai parādībai piemeklējis atbilstošu terminu, proti, «izrāžu sabiedrība». Neba velti parādās publiska grēku nožēlošana, kurā «visnacionāli» sirdi izkratīja Dž.Bušs – septiņdesmitajos gados vienreiz esot apcietināts par braukšanu dzērumā. Izrādās, viņš nekad neesot slēpis, ka pirms vairākiem gadiem izdarījis dažas kļūdas… Savukārt A.Goram savu atbalstu paudusi «sapņu industrija» Holivuda ar saviem «priesteriem». Kas gan spēj sarīkot labāku izrādi par profesionāļiem? Bet vairākcēlienu izrādes noslēgumā ieinteresētais elektorāts atdos savas balsis par vienu vai otru izrādes galvenās lomas atveidotāju.
ASV, kas vēsturiski saucama par demokrātijas citadeli, pēdējos trīsdesmit gados aizvien vairāk krītas vēlētāju skaits, kas izmanto savas demokrātijas garantētās tiesības pie vēlēšanu urnām. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, kad tika ievēlēts Bils Klintons, vēlētāju aktivitāte pirmo reizi 72 gados nokritās zem 50 procentiem. Rezultātā šis būtībā mazākuma ievēlētais prezidents kļuva par ietekmīgāko pasaules politiķi, no kura darbības atkarīgas ne tikai norises paša valstī, bet arī Tuvajos Austrumos, Taivānā, Persijas līcī utt. un kura «vārds» tiek ņemts vērā lielākajā daļā pasaules valstu. No jaunā ASV prezidenta atkarīgs arī Latvijai svarīgais NATO paplašināšanas jautājums. Abi kandidāti viens pēc otra steiguši paust savu nostāju arī šajā jautājumā, atbalstot NATO paplašināšanu 2002. gadā. Turklāt Dž.Bušs uzskata, ka Krievijai nekādā ziņā nevajadzētu piešķirt veto tiesības NATO paplašināšanas jautājumā.
Arī šajās vēlēšanās tiek paredzēta zema vēlētāju aktivitāte, jo, pēc ekspertu atzinumiem, tikai nelielai vēlētāju daļai šķiet, ka tas varētu izšķirt valsts nākotni un – kas būtiski – ietekmēt viņējo. Tieši cīņā par šo nelielo vēlētāju daļu starp abiem prezidenta kandidātiem ir izvērtusies pēdējos 40 gados nepieredzēti sīva konkurence par vietu Baltā nama apartamentos. A.Gora komanda konkurenta Dž.Buša ievēlēšanas gadījumā baida ASV pilsoņus ar «labo» laiku beigšanos, jo Teksasas gubernatora stāšanās prezidenta amatā būtu «pulksteņa rādītāju pagriešana atpakaļ». A.Gors nodrošināšot Klintona prezidentūras laikā nostiprināto labklājību. Savukārt Dž.Bušs savas kampaņas izskaņā uzsver, ka Vašingtonā pienācis pārmaiņu laiks, kad jāatbrīvojas no dusmu politikas un cinisma laikmeta.
Spriežot pēc pēdējām ziņām, A.Goru gatavojas atbalstīt liela daļa melnādaino ASV pilsoņu, kas izšķirīgajā brīdī varētu nospēlēt būtisku lomu. Var pieņemt, ka A.Gors nākamā gada 20. janvārī nodos prezidenta zvērestu, tomēr vēlēšanās vienmēr paliek kāda deva iracionālā, kas vēlētājam pat pie urnas liek izmainīt savu nostāju pretējā virzienā.
