Izdarot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, strādājošais (izņemot pašnodarbināto) tiek apdrošināts nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
Izdarot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, strādājošais (izņemot pašnodarbināto) tiek apdrošināts nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tādējādi jebkuram darba ņēmējam (ja nokārtoti sociālā nodokļa maksājumi) ir tiesības pēc nelaimes gadījuma darbā vai konstatētās arodslimības saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies sakarā ar:
ārstēšanos,
ārstniecības līdzekļu, tajā skaitā medikamentu, iegādi, pacienta maksājumiem par ārstnieciskajām manipulācijām,
medicīnisko un sociālo rehabilitāciju,
transporta izdevumiem, apmeklējot ārstniecības iestādi,
protezēšanu, tehnisko palīglīdzekļu (protēžu, ortopēdisko izstrādājumu iegādi un to remontu),
pavadoņa atalgojumu,
nepieciešamības gadījumā tiek segti arī izdevumi par aprūpi, ja cietusī persona pati nespēj sevi apkopt.
Jāpiezīmē, ka visi minētie izdevumi attiecas uz darba negadījumiem, kas notikuši pēc 1997. gada 1. janvāra (vai arī arodslimība ir konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra).
Jābūt aktam par nelaimes gadījumu darbā
Par nelaimes gadījuma darbā akta sastādīšanu atbild darba vieta, un viens eksemplārs tiek nodots cietušajam. Ja ir konstatēta arodslimība, tad nepieciešams Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas atzinums. Uz šo komisiju cietušo var nosūtīt ģimenes ārsts. Ja cietušajam ir vajadzīga ārstēšanās, kas pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā paredzēto, no sociālās apdrošināšanas darba negadījumu speciālā budžeta tiks kompensēti visi pacienta izdevumi attiecīgās traumas vai arodslimības ārstēšanai. Taču šajā gadījumā būs nepieciešams ārstējošā ārsta pamatojums un ieteikums atbilstošai ārstēšanai.
Tātad tiks kompensēti visi izdevumi, kas radušies, samaksājot ārstniecības vai rehabilitācijas iestāžu rēķinus, iegādājoties zāles, tehniskos palīglīdzekļus, kurus ir noteicis ārsts un kuri ir jāiegādājas par cietušā līdzekļiem.
Piemērs. Ārsts nozīmē cietušajam masāžu, bet par to jāmaksā viņam pašam. Šajā gadījumā cietušais ir tiesīgs pieprasīt izdevumu kompensāciju no sociālās apdrošināšanas.
Tātad ir svarīgi pieprasīt un uzglabāt visus izdevumus apliecinošus dokumentus: čekus, kvītis, ārsta atzinumus, kas ir jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē atkarībā no savas dzīvesvietas.
Lai saņemtu ārstēšanās izdevumu kompensāciju, nav obligāti jāgaida ārstniecības kursa beigas. Ja kāds medicīnas pakalpojums jau tiek sniegts, tad jāsaņem čeks un jānodod samaksai, pārējos dokumentus varēs iesniegt vēlāk.
Tiek maksāts arī avansā
Ja cietušajam nav tik daudz naudas, lai samaksātu par ārstēšanos uzreiz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izskatot dokumentus, var piešķirt avansu, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu (Ls 50).
Ja nav veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi
Var būt, ka darba devējs nav godprātīgs un nav nokārtojis sociālā nodokļa maksājumus, bet saskaņā ar likumu tas bija jādara. Arī šajā gadījumā cietušajam ir tiesības uz papildu kompensācijām par ārstēšanās izdevumiem, bet izmaksātās summas tiek piedzītas no darba devēja regresa kārtībā.
Būtisks priekšnoteikums: darba līgums un akts par nelaimes gadījumu darbā.
Cik bieži slimo jelgavnieki?
Slimības pabalsti tiek pieprasīti vairāk, un slimošanas periodi kļūst aizvien garāki. Salīdzinājumam. 1997. gadā slimības pabalstus saņēma 3124 pilsētas un rajona iedzīvotāji, 1998. gadā – 6521, 1999. – 8214, 2000. gada 10 mēnešos – 6408. Savukārt kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību 1999. gadā ir saņēmuši 20 jelgavnieki, bet šā gada 10 mēnešos – 18.
Sīkāku informāciju var iegūt VSAA Jelgavas filiālē Pasta ielā 43, tālrunis 3021337.
