Dzīve ir kā zebra. Visādā nozīmē. Pēc melnām svītrām mēdz gadīties baltas, bet pēc baltajām nenovēršami nāk melnās.Vai līderu maiņa ietekmē partiju popularitāti?
Dzīve ir kā zebra. Visādā nozīmē. Pēc melnām svītrām mēdz gadīties baltas, bet pēc baltajām nenovēršami nāk melnās.
Pēc batālijām ap budžeta ne jau trekno torti, bet plāno pankūku Latvijas Aizsardzības ministrijas «gvardi» varēja lepnā gandarījumā vicināt iegūto trofeju – papildu finansējumu valsts aizsardzības vajadzībām. Tā bija armijnieku baltā svītra, ko mežģīnēm skaisti un zīmīgi «apcakoja» Valsts prezidentes vizīte Ādažu poligonā, tādējādi it kā svētot pašmāju militāristus nākamajiem varoņdarbiem.
Par armijnieku mērķiem un vajadzībām, protams, sabiedrībai daudz zināt nepienākas, jo tas, raugi, var kaitēt valsts drošībai. Iespējams, uz izcīnīto trofeju rēķina tika arī iecerēts un uzsākts Latvijas Jūras spēku (JS) krasta apsardzes kuģa «Spulga» brauciens uz Zviedriju: bijis paredzēts Karlskrūnā saņemt «kādu kravu». Ko tieši – JS komandieris Ilmārs Lešinskis, protams, neatklāj, jo tas esot valsts noslēpums. Tiek pausts vien, ka kravai esot militārs raksturs.
Tālākais diemžēl zināms ne vien jūras šajā, bet arī otrā pusē un visā plašajā pasaulē: viens no Latvijas Jūras spēku flotes septiņiem krasta apsardzes kuģīšiem 21 gadu vecais kādreizējais maluzvejnieku baidītājs «Spulga», iztapīgi vēlēdamies palaist garām dižciltīgāku un izmēros lielāku ārzemju kuģi, bijīgi parāvās maliņā un… iekāpa mēslos. Tas ir, uzskrēja sēklim. Gadās jau.
Paldies Dievam, 17 kuģa vīri tika cauri ar vieglām izbailēm (pagaidām). Viņu dzīvības parāva gaisā un Latvijas krastā atgādāja īpaši norīkotā mūsu Gaisa spēku veiklā lidmašīna L–410. Toties tagad kā turku janičaru zobeni pār tūļīgo jūrnieku galvām tiks šaustīti ierosinātās dienesta izmeklēšanas zibeņi.
Tostarp «Spulga», bēdīgi sasvērusies uz zemūdens klints, bezpalīdzīgi gaidīja glābējus. Palīgā no Daugavas krastiem pāri jūrai tika sūtīta «Imanta» – vēl viena mūsu kara laiva. Tā kā avārija bija notikusi, loci gaidot, netālu no Karlskrūnas ostas, zviedru puse arī ar skubu iesaistījās «Spulgas» nocelšanā no klints. Diemžēl vecie dzelži neizturēja: jau pirmajā triecienā deformētais un priekšgalā caursistais korpuss padevās vēl vairāk, un Latvijas JS peldošā vienība nogāja dibenā.
Sic transit gloria mundi. Tā paiet pasaules godība.
Karakungi Rīgā tvēra pēc kalkulatoriem. Glābšanas darbiem jau iztērēts ap 15 000 latu. «Spulgas» bilances vērtība netiek ne tuvu vidusmēra ministru dienesta automašīnai: it kā 20 000, it kā 26 000 latu (īsti skaidrs tas nav, jo esot daudz kritēriju, pēc kuriem precīzus aprēķinus veikt). Tātad štrunts priekš Dieva vaiga. Un Latvijas Aizsardzības ministrijas integrācijas sekretārs un Latvijas armijas kuģa «Spulga» avārijas izpētes darba grupas vadītājs admirālis Gaidis Zeibots pavēstīja: izcelt šādu kuģi neesot izdevīgi un arī vajadzīgs. Tāds esot viens no viņa vadītās komisijas secinājumiem.
Vai būs citi, rādīs laiks. Pagaidām lai latvju kara laiva «Spulga» dus mierā no rudens un dzīves vētrām.
Mums, Latvijas nodokļu maksātājiem, atliek cerēt, ka būsim kārtējo reizi lēti tikuši cauri (ja Zviedrijas puse nesastādīs rēķinu par savas akvatorijas piesārņošanu ar lūžņiem). Apmēram tikpat lēti, kā tikām vaļā no daudzu miljonu apmeklētāju apbrīnotā paviljona pasaules izstādē «Expo 2000» Hannoverē: to par izdevīgu cenu – 1 latu! – izdevās «iesmērēt» kādam Vācijas zemniekam, kas apņēmās segt nojaukšanas izdevumus (apmēram 26 000 latu).
Tīrā peļņa! Lai nu vēl kāds teic, ka pēc melnām svītrām nenāk baltas. Būsim optimisti un neaizmirsīsim, ka nekad nevar klāties tik slikti, lai neklātos vēl sliktāk!
Kad Latvijas gadadienas svinībās 18. novembrī debesīs spožu uguņu veidā uzšausim 300 000 latu, lai tas ir arī pateicības un atvadu sveiciens vecajam «kara zirgam» «Spulgai», kas mums to kārtējo reizi atgādināja.
