Deviņos mēnešos Jelgavas tipogrāfijas kopējais apgrozījums pārsniedz 796 tūkstošus latu un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis apmēram par 20 procentiem.
Deviņos mēnešos Jelgavas tipogrāfijas kopējais apgrozījums pārsniedz 796 tūkstošus latu un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis apmēram par 20 procentiem. Uzņēmuma direktors Juris Sīlis prognozē, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt plānoto apgrozījumu – 1,2 miljonus latu un saglabāt iepriekšējos gados panākto ražošanas kāpinājumu.
Vēl vairāk ir palielinājušies produkcijas izlaides apjomi. Tas galvenokārt saistīts ar veiksmīgi investētiem līdzekļiem jaunāko poligrāfijas iekārtu iegādē un ar precīzu taktiku, risinot savu pakalpojumu pārdošanas jautājumus. Ieguldījumi ražošanā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav bijuši tik apjomīgi. Toties tas bijis loģisks turpinājums iespiedprocesa pilnveidošanai pēc pērn iegādātās reprosistēmas. Brošēšanas iekārta, kas darbojas pēc karstlīmēšanas principa, uzlabojusi reklāmas brošūru kvalitāti. Bet pirms mēneša iegādātais skeneris, kas nodots Rīgas biroja rīcībā, ļauj nodrošināt precīzāku fotogrāfiju attēlojumu iespieddarbos. Abas iekārtas izmaksājušas vairāk nekā 75 tūkstošus vācu marku.
Kā nozīmīgāko J.Sīlis šogad vērtē līdzekļu ieguldījumu Rīgas biroja jauno telpu izveidē, kam izlietots ap 30 tūkstošiem latu. Jā, tāda reiz ir Latvijas īpatnība, ka lielākās aktivitātes notiek galvaspilsētā. Rīgas birojā pieņemtie pasūtījumi veido apmēram 75 procentus no tipogrāfijas kopējā apgrozījuma. Tiesa, nav noniecināms un kā perspektīvs, pēc J.Sīļa domām, vērtējams arī Jelgavas un tuvākās apkaimes tirgus.
Pasūtījumu apjoma palielinājums saistīts arī ar Jelgavas tipogrāfijas pakāpenisko orientēšanos uz reklāmas materiālu izgatavošanu. Gada pēdējos mēnešos firmas pasūta materiālus gan prezentācijas vajadzībām šaurākā lokā, gan ļoti plaša klientu loka informēšanai. Ir daudz pieprasījumu pēc firmu kalendāriem un sietspiedes tehnikā izgatavotiem apsveikumiem. Pieprasījums, jo sevišķi ārvalstu uzņēmumu vidū, saistīts arī ar vēlēšanos iztērēt budžeta atlikumu, nevis atstāt peļņu uz nākamo gadu.
Reklāmas izdevumu pieprasījuma kāpums liecina arī par kopējās attīstības tendencēm. Reklāmas bukletiem naudu atvēl tad, kad šim nolūkam līdzekļi ir iekrāti, nevis apstākļos, kad jādomā par algu izmaksām un tiešajiem ražošanas izdevumiem. Savukārt poligrāfistiem jābūt gataviem pieprasījumu apmierināt kvalitatīvi. Un, lai gan poligrāfijas tirgus vēl nav īsti stabils, tomēr attīstības nolūkos uzņēmumam savs budžets jāplāno garākam laika posmam, neapmierinoties ar viena gada robežām, jo jaunu tehnoloģiju iegāde nav iespējama uz karstām pēdām. No pasūtījuma līdz jaunas iekārtas saņemšanai paiet no sešiem līdz 12 mēnešiem.
Ilgtermiņa plānošana saistāma arī ar tipogrāfiju specializāciju. Pašreizējā situācijā, kā atzīst J.Sīlis, gan vēl nevar runāt par izteiktu specializāciju. Šejienes tipogrāfijas piedāvā no 10 līdz 20 dažādu tipu produkcijas veidiem – gan etiķetes un iepakojumu, gan preses izdevumus un reklāmas materiālus. Attīstītajās valstīs katra tipogrāfija orientējoties uz trīs četriem produktiem.
