Pēc vairākām veselības aprūpes reformām skolās vairs nestrādā māsiņas un Skolu valdēm nav sava ārsta, līdz ar to vairs netiek regulāri pārbaudīts bērnu veselības stāvoklis.
Pēc vairākām veselības aprūpes reformām skolās vairs nestrādā māsiņas un Skolu valdēm nav sava ārsta, līdz ar to vairs netiek regulāri pārbaudīts bērnu veselības stāvoklis.
Statistika liecina, ka rajonā 22 procenti iedzīvotāju nav pierakstījušies pie ģimenes ārstiem – daļa no tiem ir skolas vecuma bērni.
Jelgavas rajona Padomes Veselības un sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Mārīte Sproģe informē, ka patlaban slimokase maksā tikai par obligāto pošu saņemšanu otro, piekto, devīto un divpadsmito klašu audzēkņiem, ko veic attiecīgās pašvaldības ģimenes ārsts, bet citādi sekošana bērnu veselībai ir tikai vecāku ziņā. Pastāvot šādai kārtībai, skolēnu veselības stāvoklis kopumā pasliktinās.
LLU doktorāta ārste Evita Valdmane stāsta, ka pirmkursnieku veselības stāvoklis pēdējā laikā ir nemainīgs un tam ir tendence pasliktināties: «Jāatzīst, ka primārās aprūpes ārsta ieviešana bērnu veselības stāvokli nav uzlabojusi. Mēs izjūtam arī to, ka skolās vairs nestrādā medicīnas māsiņas. Vislielākās problēmas sagādā tas, ka skolēniem laikus nav pamanīta mugurkaula deformācija – studenta vecumā kaut ko mainīt ir ļoti grūti – skolas vecumā vēl to varētu izdarīt.»
Labklājības ministrija ir izstrādājusi projektu, kas paredz atjaunot bijušo kārtību – katrā skolā strādā māsiņa, bet Skolu valdē ir ārsts, kas regulāri seko bērnu veselības stāvoklim. Ja šis projekts tiks pieņemts, tad pašvaldībām būs jāalgo gan medicīnas māsiņas, gan ārsti.
Mārīte Sproģe spriež, ka pašlaik situācija ir nekontrolējama, jo, mācību gadam sākoties, audzēkņiem netiek veiktas paredzētās pārbaudes – redze, svars, dzirde, stāja, augums. Viņa uzsver, ka novārtā palikušas arī nopietnākas lietas – kašķa un dažādu parazītu izplatība, kā arī zobu stāvoklis: «Pēc reformām ir tādi skolēni, kas kopš 1995. gada nav apmeklējuši stomatologu.»
Mārīte Sproģe stāsta, ka ir dažas skolas (Vilces, Platones un Lielvircavas), kurās pašvaldības inerces pēc tomēr turpina nodrošināt skolēnu veselības pārbaudes, taču tās nav tik profesionālas, kā varētu vēlēties: «Ja jaunais ministrijas projekts netiks pieņemts, skolēnu veselība paliks tikai uz katras pašvaldības sirdsapziņas.»
