Laimes meklējumi cilvēku prātus tirdījuši jau tūkstošiem gadu. Mūsdienās šo problēmu apcer psihologi, neirologi un ģenētiķi.
Laimes meklējumi cilvēku prātus tirdījuši jau tūkstošiem gadu. Mūsdienās šo problēmu apcer psihologi, neirologi un ģenētiķi.
Aptaujājot tūkstošiem iedzīvotāju daudzās pasaules valstīs, psihologi nonākuši pie secinājuma, ka laime nebūt nav reta parādība. Izglītības līmenis un dzimums laimes apziņā nespēlē nekādu lomu. Daudz svarīgāki, pēc psihologu domām, ir dzīves apstākļi. Vai laime meklējama naudā? Viennozīmīgi piedēvēt laimi naudas daudzumam nevar, tomēr aptaujas respondenti no attīstītām valstīm, kur ir augsts dzīves līmenis, sevi par laimīgiem uzskata daudz biežāk nekā nabadzīgo zemju iedzīvotāji. Tā, piemēram, 40 no 100 nīderlandiešiem dēvē sevi par laimes lutekļiem. Nīderlande kopā ar Skandināvijas valstīm, kurās arī ir augsts ienākumu līmenis, starp pārējām aptaujātajām zemēm laimīgo skaita ziņā izvirzās absolūtās līderu pozīcijās. Šajās valstīs cilvēki sevi par laimīgiem uzskata daudz biežāk nekā Bulgārijā vai Indijā. Lai gan Indijā vidējais ienākumu līmenis veido tikai ceturto daļu no bulgāru caurmēra ienākumiem, indieši, pēc aptaujas rezultātiem, jūtas daudz laimīgāki nekā bulgāri. Kaut gan pat Indijā un vēl nabadzīgākajā Bangladešā tā saucamā vidējā slāņa pārstāvji ir ne tikai resnākiem vidukļiem, bet arī apmierinātāki. Tomēr nauda, labklājība un laime ne vienmēr ir nešķirami jēdzieni. Japāņi, kuru labklājības līmenis ir līdzvērtīgs Eiropas laimīgākajiem iedzīvotājiem, nebūt sevi neuzskata par sevišķi aplaimotiem. Psihologi to saista ar japāņu kultūras īpatnībām, kas lielu uzsvaru liek uz pienākumiem pret sabiedrību, tādējādi atstājot pavisam nelielu telpu personisko vēlmju realizēšanai.
Laime gan «būdiņās» un «pilīs» īpaši neatšķiras. To apliecina arī amerikāņu žurnāla «Forbes» aptaujāto simts bagātāko amerikāņu atbildes. Viņi neuzskata, ka būtu laimīgāki par pārējo nācijas daļu.
Daudzas aptaujas, kurās piedalījušies ticīgi ļaudis, liecina, ka reliģiski noskaņoti cilvēki augstu vērtē arī zemes priekus . Daudzu sektu locekļi, kurās ir samērā stingra kārtība attiecībā uz ēšanas un dzeršanas paradumiem, dzīvo vidēji četrus gadus ilgāk par pārējiem. Pagaidām zinātnieki nav nonākuši pie vienota slēdziena, vai veselība veicina laimes izjūtu.
Kā pierāda pētījumi septiņpadsmit pasaules valstīs, precētie ir daudz laimīgāki nekā vientuļnieki. Laulātie draugi pasargā viens otru no kaitīgiem ieradumiem un pierunā nepieciešamības gadījumā savlaicīgi vērsties pēc medicīniskas palīdzības.
Tāpat ekstraverti ir laimīgāki par intravertiem. Iespējams, tāpēc ka tiem ir daudz vienkāršāk iepazīties un nodibināt draudzību. Bet varbūt viss ir otrādi – viņi jau sākotnēji bijuši laimīgāki un tāpēc arī daudz atvērtāki. Tomēr vairāki zinātnieki uzskata, ka laime saistāma ar gēnu pārmantojamību. Ja tas atbilst īstenībai, tad mēs mantojam no saviem senčiem ne tikai ķermeniskas īpatnības, bet arī attieksmi pret notikumiem.
***
Jo laimīgiem nav grūti aplaimot arī citus.
(Rūdolfs Blaumanis)
