Vairāki simti skolēnu un studentu pārbaudīja savas angļu valodas zināšanas, pildot kompjuterizēto testu, ko piedāvāja Norčēpingas Tautas augstskola Zviedrijas dienās Jelgavas rajonā.
Vairāki simti skolēnu un studentu pārbaudīja savas angļu valodas zināšanas, pildot kompjuterizēto testu, ko piedāvāja Norčēpingas Tautas augstskola Zviedrijas dienās Jelgavas rajonā.
Starptautiskā testa vērtējums iekļāvās trīs līmeņos, katrā no tiem tika izšķirtas divas pakāpes, maksimālais iegūstamo punktu skaits – desmit. Katrs testa dalībnieks saņēma izdruku ar rezultātiem, tāpēc precīzas statistikas par zināšanu līmeni nav.
Jelgavas rajona Pieaugušo izglītības centrā (PIC) Tetelē zināšanas pārbaudīja 42 skolēni no Kalnciema, Kaigu un Ozolnieku vidusskolas. PIC metodiķe Ļubova Jakovele, sekojot testa izpildei, bija novērojusi, ka vairāki jaunieši paspēja testu noteiktajā laikā izpildīt divas reizes, labojot pirmajā reizē pieļautās kļūdas. Vērtējums bijis četru līdz septiņu punktu robežās. Viņa uzsvēra, ka vidusskolēni bijuši vienisprātis, ka valodas zināšanas ir jāpapildina, daudzi bijuši sašutuši, jo domājuši, ka valodu zina labi.
Zinot lielo interesi par svešvalodām, tests tika piedāvāts arī pilsētas mācību iestādēm. Latvijas Lauksaimniecības universitātē šo interesi apliecināja kuplais dalībnieku skaits – aptuveni 160 dažādu fakultāšu studentu, pārsvarā 1. kurss, kas pārbaudīja savas svešvalodas zināšanas. Testu pildīja arī skolēni un universitātes mācību spēki. LLU Valodu katedras vadītāja Daina Grasmane rezumēja: «Dažādām fakultātēm – dažādas zināšanas. Labi rezultāti bija ekonomikas un datorzinību studentiem. Ļoti ātri testu, kas bija paredzēts 30 minūtēm, izpildīja daudzi datorzinību studenti. Lielas problēmas bija citas fakultātes studentiem, kuri mācījušies lauku skolās un kuriem nav bijusi iespēja strādāt ar datoriem. Viņi testu nevarēja veikt tieši šā iemesla dēļ.»
Jelgavas 2. ģimnāzijas mācību pārzine angļu valodas skolotāja Alda Spirģe atzina, ka tests bijis domāts dalībniekiem ar augstu zināšanu līmeni. Daļa audzēkņu parādījusi vidēju līmeni, iegūstot sešus punktus. Skolotāja Ilvija Rikmane pastāstīja, ka šis ir eksperimentāls tests, programma pilnībā nav pabeigta, tāpēc arī dažviet bijuši neskaidri formulējumi, kas traucēja precīzu izpildi. Testā varēja pārliecināties par gramatikas un leksikas zināšanām.
«Ja būs interese, šādu testu universitāte iegādāsies arī sev,» informēja Valodu katedras vadītāja D.Grasmane.
