Piektdiena, kas šoreiz «neiekrita» 13. datumā, Jelgavai padevusies itin jauka: autobraucēju un gājēju priekam nu atkal vaļā rekonstruētais Driksas tilts.
Piektdiena, kas šoreiz «neiekrita» 13. datumā, Jelgavai padevusies itin jauka: autobraucēju un gājēju priekam nu atkal vaļā rekonstruētais Driksas tilts, kura noietuves itin drīz rotās divu vēsturisku personu statujas, un maksātnespējīgā Jelgavas pilsētas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmuma (JPPSU) kreditoru sapulce, kurā tika lemta uzņēmuma nākotne. Abi notikumi vienlīdz svarīgi: pirmais – tiem
15 000 jelgavnieku, kas ik dienas darba gaitās dodas uz Rīgu; otrais tieši skar visus JPPSU saražotā siltuma patērētājus. Šoreiz – par otro.
Kreditoriem un citiem interesentiem par prieku sapulces sākumā visai atraktīva izrādījās tik «sarežģīta» lieta kā kreditoru balsu skaitīšana, kas tika uzticēta maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības darbiniecēm. To taču nekur nemāca, un kā lai viens mirstīgs cilvēks zina, ka jāskaita ir nevis kreditori vai biļeteni viņu rokās, bet gan kreditoru pārstāvēto balsu skaits. Katrā ziņā šis nelielais priekšnesums jūtami uzlaboja kreditoru sapulces dalībnieku garastāvokli un ļāva sapulcei noritēt atbrīvotā gaisotnē. Tiktāl par mazāk nopietno.
Uzskaitot padarīto, vispirms, atzīmēšanas vērts ir fakts, ka uzņēmums joprojām funkcionē un nodrošina ar siltumu lielu daļu jelgavnieku. Taču pagaidām nevar droši apgalvot, ka tas izdosies visas apkures sezonas laikā. Sakarā ar priekšapmaksām, ko pieprasa «Latvijas gāze» un Jelgavas Cukurfabrika, ziemas periodā veidojas īslaicīgs apgrozāmo līdzekļu deficīts, kas tiek prognozēts aptuveni 400 000 latu apmērā. Ņemot vērā uzņēmuma maksātnespēju, šķiet, nebūs viegli piesaistīt īstermiņa kredītus kurināmā iegādei.
Bēdīgākais, ka JPPSU pagaidām ir saņēmis tikai vienu priekšlikumu maksātnespējas procesa risināšanai no Somijas kompānijas «Vantaa Energy». Ir izveidota darba grupa maksātnespējas procesa risinājuma izstrādāšanai, vienlaicīgi izvērtējot Lielupes krastu apvienošanas iespējas.
Lai arī krastu savienošanai par labu runā vairāki objektīvi apstākļi, no kuriem svarīgākais ir Jelgavas Cukurfabrikas koģenerācijas procesā saražotā siltuma samērā zemā cena, pirms krastu savienošanas jāspēj paredzēt arī iespējamās negatīvās šīs akcijas sekas, kas arī maksā naudu. Nebūtu prātīgi vienu monopolu likvidēt un pilsētas siltumapgādi padarīt atkarīgu no otra, šajā gadījumā Jelgavas Cukurfabrikas, kas, saprotams, nav labdarības iestāde. Faktiski Pārlielupē jau pašlaik ir izveidojies siltumapgādes monopols, kas liek aizdomāties par daudzkārt «cilāto» ideju par RAF katlumājas reanimāciju un iesaistīšanu pilsētas siltumapgādes sistēmā. Savukārt attiecībā uz kreiso krastu būtu lietderīgi apsvērt iespējas vienā no katlumājām uzsākt siltuma ražošanu koģenerācijas procesā ar nolūku samazināt saražotās siltumenerģijas izmaksas. Monopoli, šķiet, jau ir kļuvuši par vienu no 20. gadsimta simboliem, bet klāt jau trešais gadu tūkstotis.
Nobeigumā kutelīgākā lieta – uzņēmuma maksātnespējas cēloņi. Maksātnespējīgā JPPSU revīziju veikušais zvērinātais revidents A.Sproģis ziņojumā par galvenajiem maksātnespējas cēloņiem atzīst uzņēmuma pārņemšanu no valsts 1991. gadā bez atbilstoša finansējuma; savlaicīgi nepalielinātus siltumenerģijas tarifus; siltumenerģijas realizācijas samazinājumu; kā arī klientu nespēju savlaicīgi norēķināties par saņemto pakalpojumu. Negribas ticēt, ka tie ir vienīgie un ka nav ko teikt par uzņēmuma iepriekšējās administrācijas darbu. Vai tiešām tā bijusi tik kristāldzidra? Iedzīvotāji vēlas saņemt atbildes.
