Trešklasniece meita pagājušosvētdien satraukti teica vecākiem: – Otrdien mūsu skolā ieradīsies Latvijas Valsts prezidente! Un man rīt jābūt svētku drānās.
Trešklasniece meita pagājušosvētdien satraukti teica vecākiem:
– Otrdien mūsu skolā ieradīsies Latvijas Valsts prezidente! Un man rīt jābūt svētku drānās.
– Meitiņ, rīt taču ir tikai pirmdiena, – mēģināja iebilst māte.
– Bet, mammu, kā tu nesaproti: man taču būs jāsagaida ar puķītēm pati Vaira Vīķe-Freiberga, tāpēc baltā blūzīte vajadzīga jau pirmdien!
Bērna satraukums saprotams. Arī simtiem Dobeles rajona iedzīvotāju pauda neviltotu prieku, pat sajūsmu, šonedēļ uz savas zemes pirmoreiz sagaidot mūsu valsts vadītāju. Īpašu pacilātību pauda aucenieki, A.Brigaderes pamatskolas saime un daudzi dobelnieki. Kaut kā pašsaprotami šķita, ka augstās viešņas vizīte pat rudenīgo dienu vērsa saulainu.
Tie nav patētiski vārdi. To patiešām juta vienkāršie Zemgales ļaudis. Cilvēki, kas pārguruši no dzīves nesakārtotības, nabadzības, neērtībām, pastāvīgās vilšanās, no posta. Viņi sirsnīgi sagaidīja cilvēku, kas daudzu apziņā personificē godprātību un taisnīgu spriedumu, kam dota viņu – tautas! – uzticība un vara vērst dzīvi labāku.
Vaira Vīķe-Freiberga bija ieradusies valsts svarīgākās personas pirmajā darba vizītē novadā, par kuru līdz šim zinājusi tikai no nostāstiem un grāmatām, novadā, kas viņas iztēlē asociējies ar seno zemgaļu neatkarības cīņām un Dobeles pilsdrupām, skaisto Tērveti.
Prezidentes darbs ir iepazīt savu tautu, savu zemi, tās vajadzības. Lai ārzemju vizītēs, tiekoties ar citzemju prezidentiem un karaļiem, stāstītu par savu valsti un ļaudīm, un viņu iespējām, un gatavību sadarbībai. Lai, apsverot parlamentāriešu un valdības darbību, īstajā brīdī to korekti, tomēr pārliecinoši, ar it kā nejaušu pieskārienu, trāpīgu vārdu ievirzītu pareizajās sapratnes sliedēs.
Zemgalieši un kurzemnieki bija pirmie, kas prezidentei pauda visas mūsu tautas atzinību un pateicību par viņas nelokāmo stāju BBC televīzijas intervijā, kas drīzāk bija tendencioza pratināšana, kur spīdzināšanas prožektoru vietā studijas viesei acīs tika tēmētas televīzijas kameras, bet jautājumu vietā – raidītas nepamatotas apsūdzības. Vaira Vīķe-Freiberga šo pārbaudījumu izturēja paceltu galvu, mums ikvienam demonstrēdama to īpašību, kuras nepietiekamību latviešu tautai bija apliecinājusi šajā intervijā visas pasaules priekšā – pašpārliecinātību un pašapziņu.
«Ziņas» prezidentei jautāja, kādi būs secinājumi pēc darba vizītes līdz šim vēl neiepazītajā Latvijas reģionā. Viņa atbildēja, pastāstot anekdoti par māti, kas savam vienīgajam dēlam uzdāvājusi divus kreklus un arvien bijusi aizvainota, ka viņš nav uzvilcis īsto, teikdama: «Ak, tā, tātad tas otrs tev nav gana labs?!» Prezidente paskaidroja, ko viņa ar to domājusi: nav iespējams uzreiz izdarīt, aplūkot, iepazīt visu, ko gribētos. Kāds, iespējams, jutīšoties apdalīts. Piemēram, šajā reizē nebija paguvusi iegriezties valsts lielākajā lauksaimniecības uzņēmumā agrofirmā «Tērvete». Toties iepazinusi novada ļaudis un guvusi par viņiem priekšstatu. Tas viņai turpmāk noderēšot, pasaulē reprezentējot visu mūsu valsti.
Kurzemes radio vadītāja Silva Bendrāte žurnālistu vārdā prezidentei pasniedza vienu vienīgu sarkanu ziedu. Tas šķita kā simbols daudzu tūkstošu todien pirmoreiz tuvāk iepazītu cilvēku viedoklim par V.Vīķi-Freibergu – lepnumam par savu Prezidenti.
