Patiesību sakot, tas pat ir 129 gadi un 11 mēnešu – tieši tik daudz ir ierakstīts Friča Oļģerta Birznieka dokumentos.
Patiesību sakot, tas pat ir 129 gadi un 11 mēnešu – tieši tik daudz ir ierakstīts Friča Oļģerta Birznieka dokumentos.
Kā vienam vīram, kam tieši pēc mēneša būs septiņdesmit otrā dzimšanas diena, iespējams tik garš darba mūžs, saprast ir vienkārši – Birznieka kungs astoņpadsmit gadu bijis Sibīrijā.
Birznieku ģimene līdz 1941. gadam dzīvoja Kurzemē, Rudbāržu pagastā. No turienes Rudbāržu draudzes priekšnieks ar ģimeni tika izsūtīts.
«Man bija divpadsmit gadu. No pieciem brāļiem biju otrais jaunākais. Tēvu nošķīra jau Kalvenes stacijā, viņu vairāk neredzējām. Mēs ar māti pēc daudzām pārsūtīšanas nometnēm nokļuvām Angāras krastos Bočugānas rajonā, tik lielā kā Latvija. Tur no visām trīsdesmit sādžām sabraukušie kolhozu priekšsēdētāji mūs vērtēja kā īsti vergu tirgotāji un izvēlējās sev piemērotākās ģimenes. Līdz 1948. gadam bija drausmīgi grūti. Vēlāk iekopām dārziņu, nopirkām govi. Tā sākumā deva divus litrus piena, vēlāk – sešpadsmit. Kaimiņienes par māti teica, ka viņa ir burve un savu lopu nobūrusi,» atceras Friča kungs.
Sibīrijā neprasīja, kur gribi strādāt, ko lika, to darīja. Piecus gadus Fricis Birznieks bija baržas vecākais, vēl piecus – kapteiņa palīgs. Navigācija pa Angāru sākas tikai maija beigās – Sibīrijas klimats. Lielākais sals, kādu iznācis piedzīvot, bijis 62 grādi: «Tad pat petroleja lampā sastingst kā galerts!»
Tēvs mājās neatgriezās. Viņš 1941. gada oktobrī gāja bojā Vjatkas purvos. Vecākais brālis 1946. gada maijā palika galējos ziemeļos. Arī mātes atdusas vieta ir Angāras krastā. Dzīvi ir palikuši trīs brāļi Birznieki.
Pēc atgriešanās 1959. gadā Friča kungam nebija viegli. Vispirms viņš astoņus gadus strādāja Rīgā Upju kuģniecībā, jo kā neuzticams jūrā iet nedrīkstēja. Vēlāk, vecākā brāļa aicināts, sāka strādāt meliorācijā un tur palika apaļus trīsdesmit gadus.
Tagad gaviļnieks ir pensionārs, par dzīvi nesūdzas un bieži pasaka kādu joku vai asprātību. Piemēram, viņš tagad saņemot Staļina pensiju. Kopā ar Sibīrijā iepazīto dzīvesbiedri Ausmu izaudzinātas divas meitas un seši mazbērni.
Vasarās, kā daudziem, daudz darba ir dārzā, bet tagad F.Birznieks teic: «Politika tā man tika, tā man mūžam neapnika!»
Par mūsu prezidenti gaviļnieks saka godīgi, ka no sākuma attieksme pret viņu bijusi diezgan negatīva, bet tagad – cepuri nost! Bet Ministru prezidents esot labākais no tiem, kas mums bijuši.
Sirsnīgi sveicieni vārdadienā visiem Fričiem un Vikentijiem, bet īpaši Fricim Oļģertam Birznieka kungam!
