Lasot cienījamo avīzi «Zemgales Ziņas», izsecināju, ka Jelgavai ir divas nopietnas problēmas, kas ilgstoši nodarbina domnieku prātus un nezūd no laikraksta slejām.
Lasot cienījamo avīzi «Zemgales Ziņas», izsecināju, ka Jelgavai ir divas nopietnas problēmas, kas ilgstoši nodarbina domnieku prātus un nezūd no laikraksta slejām. Manu pārliecību nostiprināja divi raksti sestdienas, 28. oktobra, «Ziņās», kas apzināti vai neapzināti bija ievietoti pirmajā lappusē blakus.
No pirmās publikācijas izsecināju, ka Jelgavas domniekiem pacelta kvalifikācija, izskaidrojot jēdzienu, kas ir mācību iestāde. No otrā raksta – ka deputātiem jau kuro gadu nav skaidrības par apkures tarifiem.
Domes deputāti divas reizes tērēja savu dārgo laiku uz nodokļu maksātāju rēķina, lai lemtu par studentu un darbinieku iecienīto kafejnīcu «Silvans». Vairums LLU darbinieku var apliecināt, ka studentu kafejnīcās dzeršana nav novērota. Deputātu labvēlību pret studentiem izskaidroju vienkārši:
studentu kafejnīcas darbojas tikai pa dienu – darba laikā ar nepārtrauktu, kā tagad mēdz teikt, caurspīdīgumu, proti, tiešā pasniedzēju klātbūtnē;
stiprie dzērieni atrodami, pēc ticamām ziņām, ārzemju studentu kafejnīcās, bet pie mums nereti ciemojas arī ārzemju studenti;
līdz šim novērots, ka studenti priekšroku dod alum, kura tirdzniecība pašlaik nav ierobežota;
ja ar vienu aizliegumu varētu samazināt dzeršanu, tad jau vajadzētu pasludināt Jelgavu par no dzērieniem brīvu zonu un viss būtu kārtībā, varētu likvidēt pat atskurbtuvi; diemžēl ar aizliegumiem vien šādas problēmas nevar atrisināt…
Pamatojoties uz loģiku, pēc šāda domnieku lēmuma «mazākumam» vajadzētu pakļauties «vairākumam», bet Jelgavas Domes vadības demokrātijas izpratne ir citāda. Skaidrojumu no Saeimas Juridiskā biroja tai vajadzēja palūgt pirms divu reižu apspriešanas un veltas laika tērēšanas. Lai rastu skaidrojumu, kāpēc studenti tiek pielīdzināti bērnudārzam, man radās ķecerīgs izskaidrojums:
tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un Domes vadībai ir jāparāda rakstura nelokamība;
ir lietderīgi uzmest dubļu piciņu LLU kolektīvam, jo tajā var uzrasties konkurents uz iecerētajiem krēsliem;
«vētras ūdens glāzē» dēļ dažs vēlētājs var aizmirst līdzšinējās Domes vadības nespēju tikt galā ar Jelgavas Siltumtīkliem, par ko vēsta otrais raksts jau pieminētajā avīzē.
To, ka Jelgavas Dome savā darbības laikā nav tikusi galā ar Jelgavas Siltumtīkliem, ir izjutis ikviens jelgavnieks. 1999. gadā, kad Dome ieviesa divpakāpju tarifa pašu pirmo variantu, maksājumi par siltumu man palielinājās aptuveni 1,75 reizes. Pēc iedzīvotāju protestiem, tarifi tika mainīti (pēc tā man maksājumi palielinājās 1,5 reizes), bet vainīgie, kas pieļāva kļūdas pirmajā variantā, netika atrasti un sodīti.
Jelgavā, ja var ticēt laikraksta ziņām, ap 80 procentiem māju apgādāts ar siltuma skaitītājiem, un siltuma samaksa sākumā tika veikta pēc faktiskā patēriņa. Tagad maksājam atkal pēc platības, un siltuma taupībai (dzīvokļu siltināšanai) nav nozīmes.
Laikā, kad pieņēma pastāvīgo maksājumu tarifu, tika solīts, ka, nepiegādājot karsto ūdeni, pastāvīgā maksa tiks samazināta. Pārlielupē šovasar karstā ūdens nebija no maija līdz septembrim, bet pastāvīgais maksājums vienu mēnesi man tika pat palielināts.
Kaut Energoapgādes regulēšanas padome aizliegusi lietot divpakāpju tarifu, Jelgavas iedzīvotāji turpina norēķināties par siltumu pēc šā tarifa.
Kā liecina Pensionāru apvienības atklātā vēstule («Zemgales Ziņas» 01.11.2000.), maksājumi Siltumtīkliem šajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, palielināsies vēl par 29,4 procentiem.
Domāju, ka «Zemgales Ziņu» lasītāji piekritīs, ka līdzšinējā Domes vadība nespēj risināt nopietnas problēmas un jau laikus jāpadomā par jaunām kandidatūrām jaunajai Domei.
Dažs labs lasītājs varbūt nodomās, ka attaisnoju stipro dzērienu lietošanu. Neatbalstu to nekādā ziņā, bet vēl vairāk neatzīstu Jelgavas Siltumtīklu naudas kāri un Jelgavas Domes nespēju aizsargāt iedzīvotājus.