Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Jelgavā organizēja semināru.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Jelgavā organizēja semināru. Tā galvenais mērķis bija iepazīstināt arodbiedrību aktīvistus ar organizācijas stratēģiju sociāli ekonomiskajos jautājumos, tās galvenajiem darbības virzieniem, kā arī ar LBAS savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības dibināšanas gaitu un vēl citiem arodbiedrībām svarīgiem jautājumiem.
Valdības «spaidīšana» turpināsies
Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks, raksturodams situāciju, atzina, ka arodbiedrības cenšas ietekmēt visus svarīgos procesus valstī, kas iespaido cilvēku sociāli ekonomisko situāciju. Viņš pieminēja gan parakstu vākšanu pret «Latvenergo» privatizāciju un pensiju likuma grozījumu sakarā, gan to, ka panākts minimālās algas paaugstinājums par 20 procentiem no nākamā gada 1. jūlija un tā būs 60 latu. Tā gan nesegs iztikas minimumu, kas patlaban ir 84,66 lati, tādēļ sarunas ar valdību un Saeimu turpināsies. Valdības un Saeimas «spaidīšana» turpināsies arī pensiju sakarā. Arodbiedrības prasa atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem saņemt pensiju, kā arī iestājas pret pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem. «Valdība domājot, ka tas neiespaidos bezdarba procentu,» sacīja P.Krīgers, «bet vai kāds ir padomājis, kā jutīsies vecais cilvēks darbā, kur visi gaida, kad viņš beidzot atbrīvos no savas klātbūtnes?» Darba devēji meklē no 18 līdz 35 gadus vecus strādātājus, un ir skaidrs, ka vecie tiks izstumti un būs bez darba. «Ko darīt viņiem? Kā un par ko pārkvalificēties? Tā taču būs bezjēdzīga valsts līdzekļu šķiešana,» uzskata P.Krīgers. Turklāt, šķiet, neviens nav iedomājies par to, ka arī laukos dzīvo cilvēki, no kuriem daļa ir un būs bezdarbnieki…
Valsts ekonomika ir stagnācijā
«Katru mēnesi mūsu valstī iedzīvotāju skaits samazinās par 800 līdz 1000 cilvēkiem,» sākdams raksturot sociālekonomisko situāciju, sacīja LBAS eksperts Andris Sekste. «Par 600 cilvēkiem vairāk nomirst nekā piedzimst. Par 200 līdz 300 cilvēkiem vairāk no valsts izbrauc nekā iebrauc. Cik gadu Latvijai atlicis, ja turpināsies šādā garā? Valstī reģistrēti 96 000 bezdarbnieki un tikai trīs procenti no tiem mēnesī nodarbošanos atrod, 36 000 saņem bezdarbnieka pabalstu. Taču 7,3 procenti iedzīvotāju vispār nekur vairs neskaitās, darbu nemeklē, viņus pārņēmusi apātija, un neviens nezina, no kā viņi iztiek. Simts tūkstoši nevienam nevajadzīgu, neviena neaprūpētu cilvēku… Kad viņus pieskaita klāt, tad tiekam pie reālā bezdarba līmeņa valstī – 25 procentiem. Un vai tad laukos tas nav jūtams? Mūsu ekonomika ir stagnācijas stāvoklī.»
Vienam klājas visgrūtāk
Andris Sekste, turpinādams analīzi, skaidroja, ka vidējā pensija valstī ir 57,96 lati, vidējais bezdarbnieka pabalsts – 43,96 lati; ieņēmumi uz vienu mājsaimniecības locekli – 64,73 lati, izdevumi – 61,10 latu. «Salīdziniet to ar iztikas minimumu, un kļūs skaidrs, kā tauta dzīvo,» sacīja eksperts. «Šādā situācijā visgrūtāk klājas tiem, kas dzīvo vieni, viņi ir sociāli visneaizsargātākie. Latvijā 32 procenti ir vienas personas mājsaimniecības, no kurām puse ir pensionāriem…»
Kāpēc nepalielina minimālo algu?
«LBAS jau sen iestājas par minimālās algas palielināšanu,» sacīja A.Sekste, «taču valdība izlemšanu vilka un vilka garumā. Kāpēc? Valstij taču būtu daudz izdevīgāk saņemt nodokļus no 60, nevis no 50 latiem. Uzņēmēji būtu spiesti lielāku algas daļu maksāt oficiāli, samazinot ar nodokļiem neaplikto aploksnē izsniedzamo. Bet valdībai rūp, kur tādā gadījumā ņemt naudu valsts ierēdņu algām. Taču ieņēmumu palielinājums atdzīvina ekonomiku: viens procents pieprasījuma rada piecus procentus piedāvājuma kāpinājuma. Diemžēl pie mums pašlaik ir mežonīgais kapitālisms, kas pasaulē valdīja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Izdzīvosim, kā katrs varēsim.»
Izvairīsimies no stereotipiem
«Ko cilvēks parasti iedomājas, kad viņam saka: tas ir bezdarbnieks?» vaicāja A.Sekste un pats arī atbildēja: «Lielākoties tūliņ domājam par degradējušos personību, alkoholiķi, muļķi. Jā, diemžēl tādi stereotipi valda mūsu sabiedrībā. Tādēļ daudzi bez darba palikušie cilvēki nemaz neiet reģistrēties un mēģina kaut kā izvilkt dzīvību līdz «labākiem laikiem», nemeklējot arī pārkvalificēšanās iespējas. Taču es pats esmu no tā rieciena kodis – trīs mēnešu mācījos pārkvalificēšanās kursos kopā ar bezdarbniekiem. Jāatzīst, ka vispārējais intelekta līmenis bija augsts. Mācījās cilvēki, kas gribēja dabūt nevis darbu vispār, bet labāku darbu. Tas bija Rīgā, iespējams gan, ka provincē ir citādi. Un tomēr es gribu uzsvērt, ka vārds «bezdarbnieks» nav sinonīms vārdiem «muļķis» vai «dzērājs». Šajā ziņā sabiedrības filosofijai vajadzētu mainīties.»
Veido apdrošināšanas biedrību
Jelgavas arodbiedrību līderi seminārā tika informēti arī par savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības dibināšanu. Kā stāstīja Inta Gavariņa, viena no projekta speciālistēm, biedrības veidošanā aktīvi iesaistījusies Zviedrijas kooperatīvās apdrošināšanas sabiedrība FOLKSAM, ar ko LBAS ir noslēgts sadarbības līgums. Kooperatīvās biedrības garantijas fonds ir 200 000 latu, divas trešdaļas šīs summas iegulda FOLKSAM, bet atlikušo trešdaļu – Zviedrijas industriālo nozaru arodbiedrības. Savukārt pamatkapitālu veido katrs dibinātājs, iemaksājot 200 latu. Apdrošināšanas biedrība darbu sāks ar grupu apdrošināšanu nelaimes gadījumiem.
Seminārā tika runāts arī par Darba likuma projektu un vēl citiem arodbiedrību darba jautājumiem.
