Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja pārstāvji pagājušajā nedēļā pulcējās Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Līcīši».
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja pārstāvji pagājušajā nedēļā pulcējās Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Līcīši», lai uzzinātu, kā kazu audzētāji Māra un Aivars Liepiņi izmantojuši valsts piešķirtās subsīdijas.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds stāsta, ka zemnieku saimniecība «Līcīši» subsīdijas – desmit tūkstošus latu – saņēma šovasar, startējot projektu konkursā pēc 2. nolikuma, kas paredz vidējo saimniecību ekonomikas uzlabošanu. Konkursa pirmajā kārtā lauksaimniecības pārvalde saņēma 16 pieteikumu, no kuriem atbalstu guva četri, tostarp arī kazkopības saimniecības «Līcīši» pieteikums. Nolikums paredz subsidēt 80 procentu projekta izmaksu, bet 20 procentu līdzekļu jāiegulda pašiem saimniekiem.
Kas māk, tam nāk
«Līcīši» projektu iesniedza 1. aprīlī, subsīdiju naudu saņēma jūnijā, bet jau 1. jūlijā Lauksaimniecības pārvalde saņēma atskaiti par naudas izlietojumu.
Par subsīdiju līdzekļiem iegādāta lauksaimniecības tehnika: MTZ traktors, grābeklis, mēslu ārdītājs, pļaujmašīna, arkls, betona maisītājs, graudu placinātājs un aukstuma iekārtas gatavās produkcijas glabāšanai. Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes kazu audzēšanu un kazas piena pārstrādi. Tās ražotās produkcijas veidi ir pasterizēts piens, siers «Feta» un mīkstais siers «Līcīši», kuru saimnieki realizē Rīgas veikalos un restorānos. Pirmoreiz saimniecības produkciju – kazas pienu stikla pudelēs – varēja nopirkt universālveikalā «Centrs».
Saimniecība sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālistiem, veic demonstrējumus kazkopībā un piedalās nozari popularizējošu pasākumu organizēšanā. 1998. gadā zemnieku saimniecība «Līcīši» par sasniegumiem kazkopībā apbalvota ar «Sējēja» diplomu, medaļu un prēmiju.
Ganāmpulkā ir 90 kazu, no tām 40 ir slaucamas, un pašlaik ganāmpulks intensīvi tiek ataudzēts. Audzētas tiek gan Latvijas vietējo šķirņu kazas, gan tīršķirnes Zānes kazas un krustojumi. Čehijā pirkto kazu ausis rotā dzeltenas krotālijas, bet, tā kā vairākām tās jau izkritušas, saimnieki domā, vai lietderīgāk nebūtu dzīvniekus apzīmēt tetovējot.
Kazas kopt māca amerikāņi
Saimniecība «Līcīši» dibināta 1992. gada 1. aprīlī, bet darbību sāka 1993. gadā ar divām kazām un āzi, kaimiņu dotajiem kartupeļiem un miežu maisu. Laukus apara ar sporta zirgu no tuvējās Mušķu zirgaudzētavas. Abi saimnieki ir pilsētnieki, tāpēc iesākums nav bijis no vieglajiem. Jāņem vērā arī tas, ka deviņdesmito gadu sākumā valdīja uzskats – latvieši kazas neaudzē, to labākajā gadījumā dara tikai kaut kur Krievijā…
Arī meklējot informāciju un literatūru par kazkopību, gadījies sastapties gan ar mācībspēku, gan ar ierēdņu neizpratni un nezināšanu. Nopietni nodarboties ar kazu audzēšanu Liepiņu ģimeni iedvesmojusi Augusta Lāča 1946. gadā izdotā kazkopības grāmata, bet vēlāk arī citu nozares speciālistu padomi. Palīdzība meklēta arī Zemkopības ministrijā, kur sastapta ASV piensaimniecības ārzemju latviete kooperatīva «Land
