Vairāk nekā nedēļu – no 20. līdz 29. oktobrim – Austrālijā Adelaidē notika 8. Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs.
Vairāk nekā nedēļu – no 20. līdz 29. oktobrim – Austrālijā Adelaidē notika 8. Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs. Šādi miežu ģenētikas simpoziji tiek rīkoti regulāri ik pēc četriem gadiem. Iepriekšējais bija Kanādā Saskatūnā 1996. gadā, bet nākamais notiks 2004. gadā Brno Čehijā.
Adelaidē pulcējās vairāk nekā 400 dalībnieku no dažādām valstīm, bet galvenokārt zinātnieki no ASV, Rietumeiropas, Skandināvijas, Japānas, Austrālijas, Ķīnas un citiem reģioniem. Latviju pārstāvēja profesors ģenētiķis Izaks Rašals no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, miežu selekcionāre asociētā profesore Ina Belicka, docente, miežu sēklkopības speciāliste Zinta Gaile, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante augu selekcijā Linda Legzdiņa un Stendes Selekcijas stacijas miežu selekcionāre Sofija Kaļiņina.
Kongresa galvenā tēma bija mieži. Svarīgākās tēmas: miežu ģenētiskie resursi, to saglabāšana, izpēte un iespēja izmantot dažādu problēmu risināšanai, miežu selekcijas metodes, miežu ģenētikas izpēte, molekulāro marķieru izmantošana graudu kvalitātes noteikšanā, miežu slimības un stratēģija cīņā ar tām, mieži kā izejviela iesala un alus ražošanā, mieži kā lopbarības avots, mieži pagātnē, tagadnē un nākotnē. Lekcijas lasīja ievērojamākie speciālisti no dažādām pasaules valstīm.
Viena no kongresa organizētājām bija Adelaides Universitāte, kurā moderni aprīkotās laboratorijās un siltumnīcās rit intensīvs graudaugu pētniecības darbs, it sevišķi par ģenētiku, slimību izturību, izturību pret nelabvēlīgiem vides apstākļiem, tiek meklēti jauni ceļi selekcijas un šķirņu novērtēšanas tehnoloģijas pilnveidošanai.
Simpozija materiāli ir publicēti trīs sējumos, kuros apkopoti jaunākie pētījumu rezultāti dažādās pasaules valstīs. Šie sējumi ir saņemti un ir uzskatāmi par vērtīgu izziņas materiālu studijām un turpmākajam darbam.
Apmeklējot Taretfīldas (Turretfield) pētniecisko centru, bija iespējams iepazīties ar miežu kolekciju, ko veidoja no dažādam pasaules valstīm atsūtītie miežu šķirņu jaunākie paraugi, un ar miežu šķirnēm imunitātes donorēm pret atsevišķām slimībām.
Izbraukuma laikā bija iespējams vērot Dienvidaustrālijas dabu, plašos miežu un kviešu sējumus fermeru laukos, aitu ganāmpulkus, bet pakalnēs – vīnogulāju stādījumus.
Spožā Austrālijas saule, sakoptā vide, īpaši krāšņiem apstādījumiem bagātā Adelaide un tās viesmīlīgie cilvēki saglabāsies ilgi kongresa dalībnieku atmiņā.
