Civilizāciju vēsturē uz roku pirkstiem var saskaitīt valstis, kas uz pasaules politiskās skatuves spēlējušas tik ilglaicīgu un būtisku lomu kā Asīrija.
Civilizāciju vēsturē uz roku pirkstiem var saskaitīt valstis, kas uz pasaules politiskās skatuves spēlējušas tik ilglaicīgu un būtisku lomu kā Asīrija. Vairāk nekā vienu gadu tūkstoti milzu impērija izdzīvoja kāpumus un kritumus, kuras aizsākumus var datēt tikai aptuveni – 1900. gadā pirms mūsu ēras Augšmezopotāmijā izveidojās militāri un tirdznieciski bāzēta lielvalsts. Līdz 609. gadam p. m. ē. Asīrijas valdnieki vairāk vai mazāk veiksmīgi ietekmēja politiskos un ekonomiskos procesus reģionā, kamēr arī šai pompozas greznības un varenības paraugvalstij pienāca gals. Bet starp tās galu un sākumu valdīja liels daudzums valdnieku, kuru vārdi mūsdienu vēsturniekiem lielākoties ir zināmi. To gan nevar teikt par valdnieču vārdiem, jo līdz šim bija zināms vien teiksmainās Semiramīdas vārds. Lai arī asīriešu mākslā sieviešu attēli nav retums, tomēr, izņemot reljefu, kurā attēloti vēlīnā asīriešu valsts perioda valdnieks Asurbanipals ar savu sievu (viņas vārds līdz šim vēl nav zināms), ķēniņienes nekur netiek attēlotas kā politiskas figūras. Arheologi uzskata, ka ķēniņienēm asīriešu skatījumā nav bijusi nozīmīga loma. Šo zinātnieku pieņēmumu apstiprina arī fakts, ka asīriešu ķēniņienes nav apbedītas svētajā pilsētā Asūrā, bet gan rezidences pilsētā Nimrudā. Tieši šajā rezidences pilsētā irākiešu arheologiem izdevies atklāt asīriešu valdnieču apbedījumus, kas dārgmetālu un dārgakmeņu daudzumā var sacensties pat ar Tutanhamona kapeņu atklājumiem.
Irākiešu arheologi astoņdesmito gadu beigās it kā jau krustu šķērsu izpētītās Nimrudas kapenēs pēkšņi atklāja vēl kādu telpu, kur pirms viņiem 2800 gadu iepriekš jau pabijuši laupītāji. Izlasot uzrakstu uz tukšā sarkofāga, zinātniekiem kļuva skaidrs, ka šajā vietā bija apbedīta valdniece Mullisu, Asurnasirpala sieva. Tomēr tālākie atradumi irākiešu arheologiem sagādāja pārsteigumu virkni, jo izrādījās, ka senie kapeņu izlaupītāji nav vis bijuši kādi kriminālisti, bet gan ar nolūku noslēpuši dārgumus. Īpaši apslēptā telpā zinātnieki atklāja trīs sarkofāgus, no kuriem vienā bija saliktas valdnieces Mullisu kājas un vairāki mazāk vērtīgi ziedojumi, otrā – ievietotas pārējās ķēniņienes ķermeņa daļas ar vērtslietām, bet trešajā bija paslēptas visas zeltlietas. Kopumā arheologi dienas gaismā izcēla 23 kilogramus zelta, sudraba un dārgakmeņu. Visas šīs vērtslietas tobrīd tika gatavotas izstādei ASV, diemžēl politiskais sajukums pārsvītroja šo ieceri, un pasaules sabiedrība tā arī neieraudzīja nozīmīgo atklājumu. Irākas un Rietumu savstarpējo attiecību pasliktināšanās rezultātā Nimrudas atradumus uz desmit gadiem iekonservēja Bagdādes Nacionālajā muzejā. Irākas muzeja darbinieki publikācijām pasaules izdevumos izsniedza tikai dažus atklāto dārgumu attēlus, un tikai šā gada nogalē tika panākts neliels atbalsts Rietumu zinātniekiem un iespēja ielūkoties asīriešu valdnieču «kambaros». Pateicoties bagātīgajam ziedojumu klāstam, zinātnieki, kuru priekšstats par Asīrijas valdnieku galmu galvenokārt veidojās no seniem tekstiem un tēlotājmākslas, tagad varēs balstīt savas zināšanas uz autentiskiem izšķērdīgās greznības pierādījumiem. Kā uzsvēruši senās Asīrijas pētnieki, tagad pirmo reizi ir iegūti taustāmi priekšmeti, par kuriem līdz šim priekšstati tika gūti tikai no ciļņiem, jo senāk visi atklātie ķēniņu apbedījumi bijuši izlaupīti. Tādējādi asīriešu dzīves iluzorais skatījums ieguvis arī kādu reālu «ķieģeli». Turklāt kāds filoloģisks aspekts, kas parādījies pēc Nimrudas atradumiem, pieļauj iespēju, ka valdniecēm tomēr bijusi būtiska loma asīriešu hierarhijā. Šāda hipotēze varētu pavērt jaunu skatījumu uz asīriešu valdītāju socioloģisko struktūru.
Nimrudas kapeņu atradumi arheologiem liek cerēt, ka kaut kur slēpjas arī pārējo asīriešu valdnieču apbedījumi ar jaunām vēsturiski nozīmīgām vērtslietām. Tomēr nožēlojamais stāvoklis Irākas ekonomikā, kur arheoloģiskie izrakumi gandrīz vai netiek finansēti (turklāt arheoloģiskās atradnes tiek izlaupītas, bet senlietas no muzejiem vienkārši pazūd), ļauj vienīgi cerēt, ka, sakārtojoties Rietumu un Sadama Huseina valdības abpusējām attiecībām, kaut kas vēl būs palicis pāri no globāli nozīmīgā atraduma.
