Anrī Matiss (1869 – 1954). Franču gleznotājs. Dzimis Lekato – Kambrezī krāsu un sēklu tirgotāju ģimenē.
Anrī Matiss (1869 – 1954)
Franču gleznotājs. Dzimis Lekato – Kambrezī krāsu un sēklu tirgotāju ģimenē. Pabeidzis jurisprudences studijas, A.Matiss sāka strādāt par advokātu, bet pēc operācijas gultas režīma iespaidā izlēma kļūt par gleznotāju. Viņš sāka skoloties pie Gistava Moro. Pirmie darbi tapa puantilista Pola Siņaka iespaidā, tomēr jau drīz izveidojās A.Matisam raksturīgais rokraksts – spilgtas krāsas, plakniskas formas – kā atteikums telpiskuma ilūzijai kompozīcijā. Pēc pirmās izstādes kritiķi A.Matisu un viņa domubiedrus Morisu Vlaminku un Andrē Derēnu nodēvēja par mežoņiem. Tā mākslas vēsturē iedzīvojies viņu aizsāktā virziena nosaukums – fovisms. Pēc ceļojumiem uz Alžīru un Maroku mākslinieka darbos parādījās islama mākslai raksturīgās lineārās ornamentikas iezīmes. Vēlīnajā posmā A.Matiss pievērsās kostīmu un interjera dizainam.
Mārgareta Hilda Tečere (1925)
Britu politiķe. Dzimusi Grantemas pilsētas mēra ģimenē. Studējusi ķīmiju Oksfordā, kur 1946. gadā kļuva par studentu konservatīvās apvienības prezidenti. 1959. gadā, startēdama no Konservatīvās partijas saraksta, M.Tečere uzvarēja Apakšpalātas vēlēšanās Londonas piepilsētā, bet 1975. gadā pārņēma Konservatīvās partijas vadību, iegūdama iesauku «dzelzs lēdija». Pēc 1979. gada vēlēšanām viņa kļuva par pirmo sievieti premjerministri visā pasaulē. M.Tečeres atbalstītāju skaits palielinājās pēc Lielbritānijas un Argentīnas konflikta par tiesībām uz Folklenda salām. Tas beidzās ar britu uzvaru, lai arī Apvienotajai Karalistei prasīja 1000 cilvēku upurus. 1986. gadā M.Tečere tika ievēlēta trešo reizi, sākot virkni reformu, tomēr 1990. gadā zaudēja partijas priekšsēdētājas vietu. Pēc diviem gadiem viņai tika piešķirts dižciltīgās tituls.
