Man žēl, ka latvieši savu identitāti skaistuma izpratnē nomaina pret visu eiropeisko, pauž pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» ražošanas vadības organizācijas inženiere Zane Ķince.
Man žēl, ka latvieši savu identitāti skaistuma izpratnē nomaina pret visu eiropeisko, pauž pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» ražošanas vadības organizācijas inženiere
Zane Ķince.
Aizvadītā gadsimta pēdējos gadus Zanes Ķinces darbs ir saistīts ar cilvēkiem – jāuzklausa viņu likstas, ierosinājumi un dažbrīd arī pārmetumi. Inženiere ir secinājusi, ka 90. gados aizvien vairāk novērojama nelaime ir bezdarbs. «Bezdarba dēļ cilvēki savu spēju priecāties par citu veiksmēm nomaina pret nenovīdību un skaudību. Satiekot pat turīgus, it kā ar dzīvi apmierinātus cilvēkus, jāsecina, ka viņi skaisti un eleganti ir tikai ārēji, bet sirdī un dvēselē valda tukšums.» Tāpat viņai liekas neizprotami tas, ka Jelgavā netālu no greznām mājām ar skaistiem dārziem ierīkota to pašu bagāto cilvēku atkritumu izgāztuve.
Z.Ķinces darbs ir saistīts arī ar pilsētas uzkopšanu un labiekārtošanu. Diemžēl, tiklīdz pilsētā parādās kas jauns un skaists, pārāk bieži tas tiek sabojāts. «Pie Driksas tilta tika uzstādītas jaunas autobusu pieturas ar triecienizturīgām stikla sienām. Nepgāja ne diena, un stikls jau bija izdauzīts. Driksas tilta tunelī uzstādījām lampas, taču arī tās drīz vien tika nozagtas. Acīmredzot vecāki saviem bērniem nevelta pietiekamu laiku, mīlestību un rūpes.»
Tomēr viņa atzīst, ka gadās arī dienas, kad cilvēki atnāk vai piezvana, lai pateiktu paldies. Tas ļoti palīdzot.
Kopumā, izvērtējot pēdējos desmit gadus, Z.Ķince teic, ka latvieši zaudējuši lielu daļu savas identitātes. «Ir nedaudz nomācoši, ka visi veikali vai iestādes pēc remontiem kļūst vienādas. Vairs nav iespējams atšķirt, kur ir zobārsta kabinets, kur veikals un kur dzīvojamā istaba. Tiesa, pamazām arī šis «bums» pāriet».
Viens no labākajiem notikumiem aizvadītajā gadsimtā, kas bijis trauksmains, Z.Ķinces skatījumā ir Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana prezidentes amatā. «Esmu pārliecināta, ka viņa ir vienīgais cilvēks, kas Latviju spēj «nostādīt uz kājām». Viņa cer, ka nākotnē pratīsim nezaudēt mīlestību. Pati nolēmusi uzlabot angļu valodas zināšanas, jo iecerējusi reiz aizbraukt uz Ameriku.
