Jelgavas ŪKSU direktors Jānis Laizāns ceturtdien Helsinkos parakstījis kredītlīgumus ar Ziemeļvalstu investīciju banku un Ziemeļvalstu finansu korporāciju par pilsētas ūdensapgādes sistēmas rehabilitācijas projekta finansēšanu.
Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma (ŪKSU) direktors Jānis Laizāns ceturtdien Helsinkos parakstījis kredītlīgumus ar Ziemeļvalstu investīciju banku (NIB) un Ziemeļvalstu finansu korporāciju (NEFCO) par pilsētas ūdensapgādes sistēmas rehabilitācijas projekta finansēšanu.
Ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas sasniedz 15,845 miljonus eiro. Šā gada oktobrī tā realizāciju ar 11,244 miljoniem eiro kā dāvinājumu atbalstīja Eiropas Savienības ISPA programma. Latvija finansu memorandu ar šo ES vides programmu varētu parakstīt janvārī. Bet gada beigās uzņēmums parakstīja līgumus ar kredītdevējiem: NEFCO, kas Jelgavas ūdensapgādes sakārtošanai aizdos 700 tūkstošus eiro, un NIB, kas projektu kreditēs 1,817 miljonu eiro apjomā. Pašam uzņēmumam sistēmu rekonstrukcijā būs jāiegulda līdzekļi 2,088 miljonu eiro apjomā, kā arī jāsedz kredītprocenti.
Lai saņemtu kredītlīdzekļus, nepieciešams parakstīt sadarbības līgumu ar kādu Eiropas Savienības pilsētu un parakstīt galvojuma līgumu starp kredītdevējiem un Latvijas valsti. Finansu ministrs Gundars Bērziņš vēstulē ŪKSU apliecinājis, ka iesāktais darbs ir turpināms un, tā kā ISPA programmas finansējuma piešķiršana ievērojami aizkavējās, valsts galvojumu rehabilitācijas projektam 1,5 miljonu latu apmērā pārcēlusi no 2000. uz 2001. gadu. Lai parakstītu galvojuma līgumu, vispirms valsts nākamā gada budžetā izdarāmi grozījumi. Tas varētu notikt nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās vai vēlāk. Šajā laikā varētu parakstīt arī līgumu ar Dānijas pilsētu Orhūsu par sadarbību apmācību jomā (dāņi jau iepazinušies ar līguma sākotnējo variantu, ko akceptējusi arī Dānijas Attīstības aģentūra).
Kamēr projektam nebūs pieejami citu finansētāju līdzekļi, tiks izmantota ŪKSU nauda. J.Laizāns informē, ka konsultantfirma «Tebodin» izstrādā projektu konkursa dokumentāciju, lai februārī to iesniegtu izvērtēšanai ne vien projekta īstenošanas grupai, bet arī finansētājiem un Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Nākamgad varētu realizēt rekonstrukcijas darbus, kas bija iecerēti šogad.
