Lai profesionālo studiju programmas tuvinātu akadēmiskajām, Augstākās izglītības padome veido darba grupu profesionālo bakalaura un maģistra grādu līmeņa programmu izstrādāšanai.
Lai profesionālo studiju programmas tuvinātu akadēmiskajām, Augstākās izglītības padome (AIP) veido darba grupu profesionālo bakalaura un maģistra grādu līmeņa programmu izstrādāšanai.
Profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem augstskolu beidzējiem nepiešķir maģistra grādu. Iegūtā izglītība iezīmē ceļu uz darba tirgu, taču rada problēmas akadēmiskās izglītības turpināšanai. AIP priekšsēdētāja Baiba Rivža «Ziņām» akcentēja mērķus, kas iezīmēti Augstskolu likumā izdarītajos grozījumos: valstī iegūstamos grādus padarīt tuvus un saprotamus starptautiskajā darba tirgū un tuvināt profesionālo studiju programmas akadēmiskajām, atvieglojot pārejās iespējas. B.Rivža sacīja, ka Latvija šajā ziņā ir Eiropas valstu avangardā, jo tagad Augstskolu likumā profesionālie grādi ir paredzēti, bet daudzās valstīs augstākās izglītības programmas ir nostabilizējušās un izmaiņas izdarīt esot grūtāk.
Problēmu spilgti raksturo Latvijas Medicīnas akadēmijas piemērs: tur students mācās sešus gadus, ārsta profesionālo zināšanu apguvējam būtu jāpiešķir profesionālā maģistra grāds, bet Latvijā līdz šim tāda vienkārši nebija.
Augstskolu pārstāvji apsprieduši daudzus jautājumus, viens no pirmajiem ir – kā diplomā formulēt un atspoguļot iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju. Pasaulē kvalifikāciju atspoguļo īpašs pielikums, ko tur, stājoties darbā, pieprasa personāldaļas. Jāizstrādā arī profesionālā bakalaura un maģistra programmu standarts, kam par paraugu tiks izmantots koledžu programmu standarts, kā arī ņems vērā ārzemju kolēģu ieteikumus. Augstskolu pārstāvji vienojušies, ka profesionālā grāda iegūšanai ir jāpraktizējas ārpus augstskolas, jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, kurā piedalās profesionālās asociācijas pārstāvji, un jāizstrādā bakalaura vai maģistra darbs, kur savienojas praktiskā pieredze un teorētiskās zināšanas.
Profesionālo bakalaura un maģistra programmas izstrādāšanā ir ieinteresēta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Ventspils augstskola un privātās augstskolas. Turpmākajā darbā lūgs iesaistīties arī profesionālo asociāciju pārstāvjus, Darba devēju konfederācijas pārstāvjus un citus, kuru viedokļus augstskolām ir svarīgi uzklausīt. Darba grupa sanāks kopā nākamā gada 16. janvārī.
B.Rivža atzīmēja, ka arī LLU Ekonomikas fakultātē ir interese par profesionālo studiju atvēršanu. Jau ilgāku laiku pie tā strādā Uzņēmējdarbības katedra.
