Ar jauno gadu Latvijas arhīvi vairs nav Tieslietu, bet Kultūras ministrijas pakļautībā.
Ar jauno gadu Latvijas arhīvi vairs nav Tieslietu, bet Kultūras ministrijas pakļautībā. Valda neziņa par gaidāmajām pārmaiņām, savukārt Jelgavas Zonālā valsts arhīva krātuve papildinās ar dokumentiem no Dobeles un Bauskas.
«Jelgavas Zonālais valsts arhīvs, sākot ar šo gadu, kļūs par reģionālu iestādi, kurā glabāsies dokumenti no apmēram 500 Jelgavas, Bauskas un Dobeles iestādēm,» stāsta arhīva direktore Vija Vilkārse. Arī līdz šim arhīvs bija zonāls, bet, lai iedzīvotājiem un iestādēm būtu ērtāk, dokumenti tika glabāti gan Bauskā, gan Dobelē. Pēc to pārvešanas abās pilsētās turpinās strādāt konsultāciju punkti, kas sadarbosies ar rajona iestādēm un pieņems iedzīvotāju iesniegumus.
Jelgavas Zonālajā valsts arhīvā glabāsies trīs Zemgales pilsētu un rajonu dokumenti, sākot no 1945. gada, galvenokārt no valsts iestādēm, bijušajiem kolhoziem, sovhoziem un padomju laika sabiedriskajām organizācijām. Jaunākie arhīvā nodotie dokumenti ir no 1990. gada, bet, tā kā tajā tiek glabāti arī likvidēto uzņēmumu dokumenti, daži no tiem datēti ar 2000. gadu. Arhīvā ir arī uzņēmumu privatizācijas dokumenti, bet tie netika pārņemti tūlīt pēc procesa noslēguma, tādēļ ir nepilnīgi.
Lai dokumentus varētu glabāt atbilstoši noteiktajiem standartiem, arhīva telpas Pulkveža Brieža ielā 24 ir paplašinātas. Šodien paveikto vērtē valsts pieņemšanas komisija un arhīvu apmeklē Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors Valdis Štāls.
Jelgavas Zonālā valsts arhīva vadītāja uzskata, ka pagaidām grūti spriest par iestādes darbu jaunajos apstākļos, un šaubās, vai arhīviem paredzētie līdzekļi netiks izlietoti citiem mērķiem. «Kultūras ministrija ir vēl nabadzīgāka par Tieslietu ministriju, un tai ir daudz citu sāpīgu vajadzību – opera, teātri –, tāpēc baidāmies par savu mazumiņu. Uzskatu, ka arhīvam jābūt neitrālai un ar politiku nesaistītai iestādei,» spriež V.Vilkārse.
