Finansu ministrija vērsusies ar iesniegumu ģenerālprokuratūrā par krimināllietas ierosināšanu pret bankrotējušās akciju sabiedrības «RAF» administratori Lidiju Skreiju sakarā ar uzņēmuma likvidācijas procesā valstij nodarītiem materiālajiem zaudējumiem.
Finansu ministrija vērsusies ar iesniegumu ģenerālprokuratūrā par krimināllietas ierosināšanu pret bankrotējušās akciju sabiedrības «RAF» administratori Lidiju Skreiju sakarā ar uzņēmuma likvidācijas procesā valstij nodarītiem materiālajiem zaudējumiem.
Finansu ministrijas (FM) pretenzijas, kā informē aģentūra BNS, saistītas ar to, ka administratore noslēgusi vairākus līgumus par RAF mantas pārdošanu bez FM kā nodrošinātā kreditora piekrišanas un iegūtos līdzekļus ieskaitījusi RAF kontā. Uz FM vairākkārtējiem pieprasījumiem sniegt dokumentāli pamatotas atskaites par šo līdzekļu izlietošanu L.Skreija neesot atbildējusi. FM uzskatot, ka tādējādi administratore ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un pārsniedz savas pilnvaras, pārkāpjot likuma normas un ar savām darbībām aizskarot nodrošinātā kreditora intereses. FM līdz ar to esot liegta iespēja realizēt tai ieķīlāto kustamo mantu, tādēļ valstij nodarīti būtiski materiālie zaudējumi.
RAF administratore L.Skreija aģentūrai LETA norādījusi, ka likvidējamā uzņēmuma atlikušo ēku pārdošana, kā arī naudas pārskaitīšana uz uzņēmuma kontu saskaņota kreditoru sapulcē. Izsole divu ražotnes cehu un citu būvju pārdošanai firmai «Baltiva» pat neesot organizēta, jo iepriekš rīkotās bijušas bez rezultātiem. RAF kreditoru komitejas priekšsēdētājs un likvidējamā uzņēmuma pārvaldnieks Viktors Kausiņš informē, ka pašlaik grāmatvedības darbinieces un citi administratores štata pārstāvji gatavojot Ģenerālprokuratūras pieprasītos un pārbaudes veikšanai nepieciešamos materiālus. Pēc V.Kausiņa domām, administratore atgūtos līdzekļus nav izšķērdējusi, bet izmantojusi administrēšanas vajadzībām, nevis prezentācijām un prēmijām. Ar visu to atgūtā nauda bijusi nepietiekama, lai segtu algu un sociālo maksājumu parādu. Administratores štatā nodarbinātajiem cilvēkiem algas izmaksātas līdz pagājušā gada maija vidum, un parāds pārsniedz 60 tūkstošu latu.
V.Kausiņš kā mīnusu norāda to, ka administratorei ar FM nav izdevies atrast kopīgu valodu problēmu risināšanā. Tiesa, arī FM kā nodrošinātā kreditora interese par likvidējamo uzņēmumu bijusi visai pasīva vai nekāda. Par vienaldzīgo attieksmi liecina arī tas, ka Pareksa banka kā nodrošinātā kreditora pilnvarotā persona ignorēja pat RAF kreditoru sapulci.
Otrdien finansu ministrs Gundars Bērziņš ar RAF likvidācijas procesu iepazīstinājis valdību.
