Latvijas valdība nolēmusi pavasarī pāriet uz vasaras laiku, līdz ar to vasarā Latvijas laiks par vienu stundu atšķirsies no Lietuvas un Igaunijas laika.
Latvijas valdība nolēmusi pavasarī pāriet uz vasaras laiku, līdz ar to vasarā Latvijas laiks par vienu stundu atšķirsies no Lietuvas un Igaunijas laika.
Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pēc pieņemtā lēmuma žurnālistiem sacījis, ka Latvijā ir par maz dienasgaismas un cilvēkiem nakts tumšajās stundās nepieciešama atpūta. Latvija pieturēsies pie «vecajām Eiropas tradīcijām», un laiks tiks grozīts divas reizes gadā – pavasarī pārejot uz vasaras, bet rudenī atpakaļ uz ziemas laiku aģentūrai BNS apliecināja ministrs. Šāda kārtība tiks saglabāta vismaz tuvākos piecus sešus gadus, līdzīgi kā Eiropas Savienības valstīs.
Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka laika starpība starp Baltijas valstīm neradīs saimnieciskas un cita veida problēmas. Pirms lēmuma pieņemšanas valdība iepazinusies ar sabiedriskās domas aptaujas datiem, kas liecina, ka puse iedzīvotāju vēlas pāreju uz vasaras laiku, bet otra puse – ne.
Savukārt kustības par Baltijas vienotību nacionālais koordinators Normunds Grostiņš aģentūrai LETA paudis viedokli, ka Latvijas valdības lēmums vienīgajiem Baltijā atsākt pāreju uz vasaras un ziemas laiku ir nekonsekventas, haotiskas, nepietiekami argumentētas politikas piemērs, kas traucē vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošanos.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta zinātnieks Artūrs Balkavs – Grīnhofs atzīst, ka valdība lēmumu pieņēmusi, nerēķinoties ar zinātnieku atziņām. Agrāk esot uzskatīts, ka laika maiņa uzlabojot ekonomiskos rādītājus, taču pētījumi liecinot, ka tas tā nav.
Astronomijas institūta zinātnieki, pamatojoties uz kompleksu pētījumu rezultātiem, ieceri veikt laika maiņas vērtē negatīvi, jo tās izjauc cilvēka dzīvības procesu dabīgo ritmu lielai daļai iedzīvotāju. Sevišķi tā sauktajām pūcēm, bērniem un cilvēkiem ar veselības traucējumiem var rasties diskomforts un saasināties veselības problēmas.
Šie secinājumi ir fundamentāli, un tos, ja vien ir politiska griba, var droši likt pretī Briseles ierēdņu lēmumiem, uzsver zinātnieks.
