Pagājušā gada nogalē atzīmējam Latvijas Radio 75. jubileju. 1925. gada 1. novembrī tas sāka savu darbību ar operas «M – me Butterfly» translāciju.
Pagājušā gada nogalē atzīmējam Latvijas Radio 75. jubileju. 1925. gada 1. novembrī tas sāka savu darbību ar operas «M – me Butterfly» translāciju. Taču mūsdienās mazāk zināmi ir fakti par Latvijas Radio pamatlicēju Jāni Linteru, kura dzīve saistīta ar Jelgavu.
Latvijas Radiofons attīstījās strauji. 1926. gadā tam bija 5460, bet 1937. gadā – jau vairāk nekā 100000 abonentu. 1932. gadā tika izveidota Valsts elektrotehniskā rūpnīca (VEF), kas sāka ražot modernus radioaparātus. Strādāt sāka Liepājas un Madonas, mazliet vēlāk – arī Kuldīgas raidītāji.
Milzīgais darbs Latvijas radiofikācijā tika paveikts, lielā mērā pateicoties Jānim Linteram, kuru inženierzinātņu doktors Jāzeps Ločmelis atzīst par Latvijas Radio tēvu. Viņaprāt, ja nebūtu J.Lintera, mums nebūtu VEF ar tās sasniegumiem radiorūpniecībā pasaules mērogā, nebūtu moderno telegrāfa sakaru, ar kuriem pirmskara laikā Latvija apsteidza pat Franciju.
1908. gadā, absolvējis Pēterburgas Elektrotehnikas institūtu, J.Linters sāka darbu Pēterburgā, vēlāk strādāja Kamčatkā, kur pirmo reizi pasaulē izveidoja 1200 km garu radiotelegrāfa līniju. Viņš piedalījies arī Krievijas Radio inženieru biedrības dibināšanā, bijis latviešu studentu korporācijas «Fraternitas Petropolitana» filistrs.
1919. gada 1. augustā J.Linters sāka strādāt Latvijas Pasta un telegrāfa departamentā, kur no 1921. gada 15. septembra līdz 1940. gada 9. septembrim bija Radio daļas vadītājs.
1922. gadā Rīgā tika izveidota pirmā radiotelegrāfa centrāle, 1924. gadā konstruēts pirmais radiouztvērējs un likti pamati Latvijas radiorūpniecībai. 1925. gadā sāka ražot kristāldetektora radiouztvērējus, ar kuriem varēja dzirdēt pat Londonas stacijas.
Tieši J.Linters bija tas, kas pārliecināja Saeimu piešķirt līdzekļus Rīgas radio raidītāja būvei. Būvdarbu izdevumi atmaksājās četros gados.
1925. gadā Latvijas Universitātē Mehānikas fakultātes paspārnē tika izveidota telekomunikāciju nodaļa. Pateicoties J.Lintera ierosmei, iznāca žurnāli «Radio», «Radio Abonents».
Iesākto darbu pārtrauca Latvijas okupācija. J.Linters tika pazemināts darbā un drīz vien nokļuva «čekas» uzmanības lokā, bet viņa audžudēls Kirils kā cara armijas ģenerāļa dēls 1941. gada novembrī Krievijā tika sodīts ar nāves sodu.
1941. gads J.Lintera dzīvē bija traģisma pilns. Ienākot vācu karaspēkam, Rīgas Radio par vienu reihsmarku (!) tika nodots «Reichsrundfunk» rīcībā. Sākās radiofona noliktavu izlaupīšana. J.Linters, aizstāvot valsts īpašumu, izpelnījās arestu un tika «pielikts pie sienas». Par laimi, nošaušanas pavēli atcēla.
Pārtraucot darbību radio uz visiem laikiem, J.Linters pārcēlās uz dzīvi Jelgavas apriņķa Vilces pagasta Berķenes skolā, kur strādāja par rēķinvedi.
Pēc otrreizējās padomju okupācijas un Rīgas Radio atjaunošanas tā dibinātāju darbā nepieņēma, arī pensiju viņam nemaksāja. Izcilais inženieris kopā ar sievu Katrīnu dzīvoja trūkumā, iztiekot ar niecīgo rēķinveža algu. Tālab bija jāpārdod daudzās gleznas.
Tomēr, par spīti grūtībām, J.Linters centās īstenot savas idejas. Viņš skolā nodibināja astronomijas pulciņu, izstrādāja jaunas metodes matemātikas mācīšanā. Tomēr šie centieni tā arī nespēja iedragāt padomju birokrātijas mūri. Bet lūgums piešķirt pensiju tika apmierināts tikai pēc astoņiem gadiem.
J.Linters miris 1963. gada 7. aprīlī un apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.
Ilgus gadus viņa vārdu centās izdzēst no tautas atmiņas. J.Lintera veikums tika apzināts un novērtēts tikai Atmodas laikā un 1989. gadā, pateicoties J.Ločmeļa iniciatīvai, sarīkots zinātnieka 110. jubilejai veltītais atceres pasākums.
1990. gadā tika nodibināta J.Lintera prēmija, pie viņa dzimtajām mājām atklāta piemiņas plāksne, gadu vēlāk – izveidota J.Lintera medaļa un atklāts piemineklis 2. Meža kapos. Uz tā iegravēti paša meistara vārdi: «Priekš manis lielākais brīnums dabā ir cilvēks, radio ir tikai viens no viņa darbiem.» Tie ierakstīti arī J.Lintera prēmijas diplomos.
Diez vai toreizējās Berķenes skolas audzēkņi varēja iedomāties, cik ievērojams cilvēks bija viņu matemātiskas skolotāja aizvietotājs, kas, spēka gados pabijis vai visās pasaules malās, brīvi sarunājās piecās valodās, saprata zviedru valodu, labi pārzināja ķīniešu rakstību. Turklāt bija Latvijas Radio tēvs.
