Ziemassvētku kaujās 1944. gadā mēs, latviešu SS leģiona karavīri, karojām pie Kanenieku mājām.
Ziemassvētku kaujās 1944. gadā mēs, latviešu SS leģiona karavīri, karojām pie Kanenieku mājām. Tur bija sakarnieku bunkurs un es biju 12. baterijas telefonists. Mums, pieciem cilvēkiem, vajadzēja apglabāt astoņus kritušos leģionārus no
42. kājnieku pulka. Kapu izrakām apmēram piecus sešus metrus no mājas stūra. Kritušos ielikām zārkos, tos sanaglojām no dēļiem, ko noplēsām no lauku šķūņa. Tikai vienam karavīram bija dokumenti – Ernestam Āboliņam no Rīgas. Dokumentus iebāzām stikla pudelē, ko uzlikām viņam uz krūtīm. Septiņiem nezināmajiem pudelēs salikām tās mantas, kas bija klāt un ko varēja ielikt. Pudeles tāpat nolikām viņiem uz krūtīm. Pie kapa virsnieka vietnieks teica atvadu runu, pēc tam mēs izšāvām vairākas zalves.
Par to esmu stāstījis mūsu Brāļu kapu komitejas aktīvistam Hartmaņa kungam, taču viņam apbedījuma vietu pie Kanenieku mājām nav izdevies atrast. Pats esmu kara invalīds (1945. gada aprīlī man amputēja kāju), tādēļ nevaru aizbraukt un parādīt.
Varbūt ir dzīvs kāds no maniem karabiedriem, kas to visu atceras? Es karoju 19. divīzijas 1. pulka 12. baterijā, biju dižkareivis. Lūdzu, atsaucieties!
Elmārs Birkāns, Zāļu ielā 18 a, Jelgavā, LV-3004, tālrunis 3049380, 3080337
