Triecientempos noritējusī ceturtdienas Jelgavas Domes sēde klātesošajiem drīzāk atgādināja Ziemassvētku pasaku kaut vai ar to, ka nu domnieki sākuši augstāk vērtēt savu laiku, tādēļ bezsaturīgu runu šoreiz bija krietni mazāk nekā citās reizēs.
Triecientempos noritējusī ceturtdienas Jelgavas Domes sēde klātesošajiem drīzāk atgādināja Ziemassvētku pasaku kaut vai ar to, ka nu domnieki sākuši augstāk vērtēt savu laiku, tādēļ bezsaturīgu runu šoreiz bija krietni mazāk nekā citās reizēs. Un kā nu nerūpēsies par laiku, ja tā līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis ļoti maz? Turklāt, pieņemot lēmumus, nu jāizrāda īpaša uzmanība, jo katra «izgāšanās» var dārgi maksāt martā. Izskatās, ka šādu domu vadīti deputāti drudžaini turpinās darbu visu atlikušo pilnvaru laiku jaunajā 21. gadsimtā.
Uzskatāms piemērs – domnieku «konstatējošais» lēmums, ka prostitūtu pakalpojumiem Jelgavā nav piedāvājumu, tādēļ šo pakalpojumu piedāvājuma vieta tā arī netika noteikta. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Jelgavā šie pakalpojumi nav pieejami, vienīgi tie netiek atklāti reklamēti. Te gan jāmet savs akmentiņš arī īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam, kas nav parūpējies par prostitūtu seksuālo pakalpojumu sniegšanu reglamentējošu noteikumu izstrādi. Tāpēc, no vienas puses, patlaban noteikt kādu konkrētu vietu pilsētā šai vajadzībai nav jēgas. No otras, agri vai vēlu tas būs jādara, tāpēc par optimālas vietas izvēli jādomā jau iepriekš. Starp citu, «ļaunas mēles melš», ka domnieku izvēlētā Aizsargu iela šo pakalpojumu sniegšanai jau esot «iemēģināta».
Nākamais domnieku lēmums skar pilsētas centra iedzīvotājus un viesus. Proti, runa ir par vajadzību publiski apspriest lielveikala būvniecību autoostas teritorijā Pasta ielā 26, par ko pašvaldība saņēmusi iesniegumus no SIA «Alianse 2», a/s «Terbe Lat» un SIA «MEGO». Lai gan saskaņā ar pilsētas tēvu lemto nekādas vajadzības to apspriest nav un arī šāds veikals pilsētas centrā nav nepieciešams, tomēr nedrīkstētu aizmirst, ka konkurence ir konkurence un no tās nevar aizbēgt.
Būtu naivi domāt, ka, aizliedzot būvēt lielveikalus pilsētas centrā, to atrašanās ārpus tā neradīs konkurenci centrā izvietotajiem mazajiem veikaliņiem. «Mols» un «Dole» nebūt neatrodas Rīgas centrā, var pat teikt, ka tos ar galvaspilsētas centru saista ne pārāk ērti sabiedriskā transporta maršruti, taču nezin kāpēc (?) uz tiem dodas iepirkties arī centrā dzīvojošie rīdzinieki un gan jau arī daļa Rīgā strādājošo jelgavnieku. Arī darba vietu skaitu jauna lielveikala atvēršana īpaši nemainītu, drīzāk pat palielinātu, jo tam būtu nepieciešami jauni darbinieki. Cita lieta, ka viens otrs veikaliņš drīz paputētu, taču tajos strādājošajiem būtu iespēja pāriet darbā lielveikalā, kur, domājams, būtu gan lielāks atalgojums, gan arī labāki darba apstākļi. Sāpīgākais šajā gadījumā – cietēji būtu mazo veikalu īpašnieki, tātad potenciālie nodokļu maksātāji Jelgavai.
Protams, lielveikalam kaut kādā veidā būtu jāpapildina preču krājumi, un diez vai jaunu preci piegādātu helikopters, kas nosēstos uz veikala jumta. Tādējādi preču pievešana kaut nedaudz, bet tomēr traucētu Jelgavas Autobusu parka darbu. Taču, kā domnieki lēma, tā lai arī paliek, tikai nevar viennozīmīgi apgalvot, ka lielveikals pilsētas centrā nebūtu izdevīgs vairākumam jelgavnieku.
Vēl viens domnieku lēmums saistāms ar bijušo Jelgavas lidlauku un tā nākotni. Var uzskatīt, ka sakarā ar lidostas «Rīga» tuvumu, tam nav nekādas perspektīvas, taču diez vai būtu pareizi «pirmsvēlēšanu steigā» to izprivatizēt kādam apšaubāmam saimniekam. Ja ne šogad, tad varbūt pēc desmit gadiem Jelgavai savu lidlauku vajadzēs «kā ēst», un tad varēs kost pirkstos. Protams, var saprast arī pašvaldību, ka tai nav lieku līdzekļu nefunkcionējoša lidlauka uzturēšanai. Tomēr domnieku nesteigšanās piekrist privatizācijai ir attaisnojama, un šis acīmredzot ir tas gadījums, kad labāk sākumā septiņreiz nomērīt un tikai pēc tam griezt, citādi būs kā anekdotē par skūtgalvaino «jauno krievu», kas, iegājis frizētavā, saka: «Davai koroče, koroče…»
