Līdz ar pirmajām sniega pārslām un ar kaut pavisam nelielo salu ļaudis meklē iespēju izbaudīt ziemas priekus.
Līdz ar pirmajām sniega pārslām un ar kaut pavisam nelielo salu ļaudis meklē iespēju izbaudīt ziemas priekus. Parasti mums tie asociējas ar laišanos vai pavisam vienkāršu šļūkšanu no kalniņa. Tiek meklētas slēpes, kas vienam otram šķūnītī nostāvējušas jau vairākus gadus, bet cits tikko kā cenu zīmi vēl tikai noplēsis. Ja slēpes šķiet pārāk sarežģītas, meklējam elementārākus šļūkšanas līdzekļus – plēves maisu vai ragaviņas – un dodamies uz kalnu.
Uz Valmieru vairs nav jābrauc
Slēpošanas trases profesionāļiem Latvijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Līdz šim, ja daba nelutināja un sniegs no gaisa nekrīta, slēpot varēja tikai Valmieras puses Baiļu trasē, jo tur bija vienīgais sniega lielgabals. Bet līksmojiet, kurzemnieki un zemgalieši! Nu arī mūsu pusē ziemas priekus var baudīt pat tad, kad sniedziņš ir piemirsis, ka ziemā pienākas apklāt zemi.
Pa ceļam no Kandavas uz Sabili diennakts tumšajā laikā kreisajā pusē labi saredzamas spožas ugunis, kas vijas pa kalna nogāzi. Piebraukt un ieraudzīt klātienē, kas tur īsti notiek, gan nav tik vienkārši. Uz spoži apgaismotā kalna var nokļūt, braucot cauri Sabilei un vadoties pēc norādēm uz arheoloģijas pieminekli Zviedru cepure.
1999. gadā tukumniekam Edvīnam Balodim radās iespēja iegādāties 30 hektāru zemes ļoti skaistā vietā. Abavas krasts, Sabiles tuvums un stāvais kalns, kā arī savdabīgās Zviedru cepures klātiene ir izklaidēm ļoti piemērota vieta. Saimnieks atzīst, ka, pirmo reizi apskatot zemes gabalu, vēl nemaz nav zinājis par tādu «cepuri», līdz izrādījies, ka tas ir mākslīgi Zviedru kara laikā uzbērts trīsstūrveida kalniņš ar stāvām 10 metru augstām nogāzēm, kas atrodas uz Tukuma un Talsu rajonu robežas. Veidot slēpošanas trasi E.Balodi iedrošinājis studiju biedrs un draugs, kas saimnieko Valmieras slēpošanas trasē. Darbi sākušies ar ceļa izbūvi, un jāteic, ka Latvijā nav nemaz tik bieži sastopami kalnu serpentīni.
Jādomā par apmeklētāju komfortu
Trases pārvaldniece Agnese Užāne, kas visas savas bērnības ziemas pavadījusi uz pavisam netālu esošā piemājas kalna, skaidro, ka Zviedru cepurē (tā nosaukta trase) piedzīvota ne viena vien satraukuma un prieka pilna diena. Atdzīvināt neapdzīvotu vietu nav nemaz tik vienkārši. Nepieciešams ceļš, elektrība un komunikācijas.
Guļbūves namiņš, kurā iekārtota kafejnīca, slēpju noma (perspektīvā būs arī viesnīca), sācis tapt tikai oktobrī, bet nu jau nodots ekspluatācijā. E.Balodis skaidro, ka slēpošanas nobrauciens ir 240 metru garš un tā sākumu un beigas šķir četrdesmit metru kritums. Kalna nogāzes reljefā nekas netika mainīts, iztīrīti tikai krūmi un saknes. Agnese skaidro, ka ļaudīm vajadzīgs komforts un savas ragutiņas neviens vairs nevēlas nest kalnā pats, tāpēc izveidots pacēlājs. Domāts arī par debitantiem un bērniem. Pirmos sākuma soļus uz slēpēm ierādīs instruktors. Jāpiebilst, ka kalns šādiem pasākumiem īsti piemērots, braucot no pusdistances. Tas ir lēzens un nav bīstams, toties pašā augšā ir kārtīgs kritums, kur ieskrieties. Bērniem atvēlēta lēzenāka maliņa ar atsevišķu pacēlāju, un tur nu var šļūkt un kūleņot, ar ko vien ienāk prātā.
Saimnieks uzskata, ka apmeklētājiem jāsniedz tāds komforts, lai viņi atkal un atkal vēlētos atgriezties. Gaidīti ir arī tādi, kuriem nav itin nekā, tikai vēlme izbaudīt sniega priekus. Darbinieki sagādās kombinezonu, piemeklēs zābakus un arī slēpes piekabinās vai izsniegs sniega dēli. Atliek tikai ļauties brauciena priekam. Tiem, kas vēlas uzturēties tur vairākas dienas, tiks ieteiktas viesnīciņas tuvākajā apkārtnē, bet tas tikai pagaidām, jo jau pavasarī sāksies kempinga tipa namiņu celtniecība, kā arī lielās pļavas labiekārtošana.
Saimnieks ir noskaņots optimistiski
E.Balodis priecājas, ka trase iznākusi ziemeļu pusē: tajā vieglāk noturēt sniegu, jo sniega lielgabals diemžēl var sākt darboties tikai tad, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -3 grādiem.
Kaut gan pirmo apmeklētāju trasē sagaidīja tikai Ziemassvētkos, pagaidām par to trūkumu nav iemesla gausties. Vislielākais pieplūdums bijis vecā gada pēdējās dienās, kad uz kalna pabijuši gandrīz 1000 cilvēku, un atklājies, ka pacēlājs nespēj ar visu tikt galā, slēpotājiem bijis piecas līdz desmit minūtes jāstāv rindā. Saimnieks ir optimistiski noskaņots, jo, kaut arī ieguldīti visai ievērojami personīgie līdzekļi, kas iegūti, vadot mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu, un paņemts arī neliels kredīts, cilvēku atsaucība liecina, ka projekts ir rentabls.
Zviedru cepure slēpotājus gaida katru dienu un ir atvērta pat līdz vieniem naktī. Vizināšanās naktī pa apgaismotu trasi ir īpaši romantiska.
Izmaksas
Pacēlājs no plkst.10 līdz 16 – Ls 1 (1 stunda)
Pacēlājs no plkst.16 līdz 1 – Ls 2 (1 stunda)
Pacēlāja abonements no plkst.10 līdz l6 – Ls 4 (6 stundas); no plkst.16 līdz 1 – Ls 10 (9 stundas)
Inventāra noma par pirmo stundu
slēpes – Ls 0,80; zābaki – Ls 0,80; nūjas – Ls 0,40
Kopā Ls 2
Par katru nākamo stundu kopā – Ls 0,50
Sporta apģērba noma – Ls 1 (1 stunda)
