Draugi, radi un paziņas, šodien steidziet sveikt sev tuvās Spulgas un Arnitas! Tuvinieku mīļie vārdi tiks teikti arī Spulgai Sīlei.
Draugi, radi un paziņas, šodien steidziet sveikt sev tuvās Spulgas un Arnitas! Tuvinieku mīļie vārdi tiks teikti arī Spulgai Sīlei.
Spulga Sīle nu jau pāris gadu ir pensionēta jelgavniece, taču darba mūžs bijis garš – tas aizvadīts, strādājot pastā un vēlāk arī 4. vidusskolā.
Spulga par sevi stāsta, ka latviete viņa ir tikai pa pusei: «Mana mamma bija latviete, bet tēvs – lībietis. Bērnība pagāja Kurzemes pusē – vietā, ko tagad mēdz dēvēt par Lībiešu krastu. Es lepojos ar savu izcelsmi. Tikai žēl, ka lībiski runāt neprotu. Bērnībā gan dzirdēju šo valodu, bet pati vairāk runāju Kurzemes dialektā.»
Spulga augusi kuplā ģimenē, kurā bija septiņi bērni: «Mēs ar brāli bijām pēdējās atvases – dvīņi. Kā jau tas dažkārt mēdz gadīties, dzimstot dvīņiem, brālis piedzima stiprs, liels un vesels, bet es biju maziņa, trausla un vārga – vecmāte pat baidījusies, vai izdzīvošu. Bet mamma mani tik ļoti mīlēja, ka nevēlējās uzklausīt šādus vārdus. Viņa man ietinusi mani vilnā un ar savu dvašu sildījusi. Ticība bija stiprāka, un es izdzīvoju. Tas bijis kā brīnums, un mamma manī saskatījusi gaismas stariņu. Tāpēc arī man dots Spulgas vārds. Vārdadienu svinu Zvaigznes dienā, manuprāt, arī tam ir sava nozīme. Šai dienā vienmēr vēl pēdējo reizi iededzu svecītes eglītē, un tikai tad man svētki ir beigušies.»
No bērnības Spulga neatceras, ka ģimenē būtu svinētas vārdadienas, bet, gadiem ejot, šī tradīcija iegājusies: «Vismīļākās man, protams, arvien bijušas mazbērnu dāvaniņas. Vēl ļoti maziem esot, viņi man dāvināja pašu zīmētus apsveikumus. Saglabājusies arī mazdēla darinātā koka piespraudīte, ko viņš uzmeistarojis darbmācības stundā. Šādi mazi nieciņi dažkārt spēj tik ļoti iepriecināt.»
Spulga ir vēlējusies dzīvot pēc principa: «Dod, Dieviņ, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.» Diemžēl dzīve ne vienmēr bijusi tik rožaina, tāpēc dažreiz šis princips arī pārkāpts. Tomēr labu cilvēku mīļie vārdi un atbalsts palīdzējis grūtā brīdī tikt pāri sāpei: «Ja tā visa nebūtu, diezin vai tagad varētu būt tik optimistiska.»
