Laiks rādīs, vai apstiprināsies amerikāņu laikraksta «The Washington Times» trešdienas numurā paustā informācija par Krievijas kodolieroču iespējamo izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā.
Laiks rādīs, vai apstiprināsies amerikāņu laikraksta «The Washington Times» trešdienas numurā paustā informācija par Krievijas kodolieroču iespējamo izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā. Taču jau pašlaik šī vēl oficiāli neapstiprinātā informācija liek spicēt ausis daudziem Austrumeiropas, tostarp arī pašmāju, politiķiem. Tā kā oficiālu ziņu nav, pagaidām nav arī skaidrs, kā šis ASV laikraksta apgalvojums, kuru Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ietekmēs Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās gaitu. Jāšaubās, vai, pat apstiprinoties «The Washington Times» trešdien izklāstītajai informācijai, NATO vadība steigs vērt durvis jaunu dalībvalstu (Krievijas kaimiņvalstu) uzņemšanai aliansē.
Visai vērtīgu atgādinājumu sniedzis bijušais ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieks nacionālās drošības jautājumos pazīstamais amerikāņu politologs Zbigņevs Bžezinskis, kas uzskata, ka no militārās stratēģijas viedokļa lēmums dislocēt kodolieročus Kaļiņingradas apgabalā Polijai nav būtiski svarīgs, jo Krievijas raķetes tik un tā spēj sasniegt Poliju un Skandināvijas valstis. Šķiet, tas pats attiecas arī uz Latviju. Kā atzīmē Z.Bžezinskis, NATO, uzņemot par dalībvalstīm Poliju, Čehiju un Ungāriju, solījusi neizvietot šajās valstīs kodolieročus. «No diplomātijas viedokļa šāds lēmums ir idiotisks, jo izraisīs negatīvu reakciju Rietumos,» domā Bžezinskis.
Ja Krievija tiešām ir izvietojusi Kaļiņingradas apgabalā taktiskos kodolieročus, tad tas jāuztver kā Krievijas «mājiens ar slotu» NATO virzienā, jo, jāpiekrīt Z.Bžezinskim, ka no Kaļiņingradas apgabala taktiskie kodolieroči neapdraud Latviju vairāk kā viņpus Latvijas un Krievijas robežas izvietotie.
Tātad ar šādu soli Krievija liek kaut ko noprast alianses dalībvalstīm. Vai to, ka Baltijas valstu iekļaušana NATO nav vēlama? Vai arī to, ka Krievijas bruņotie spēki, kas jau ilgu laiku nespēj atrisināt «bandītu un teroristu» problēmas, tomēr kaimiņvalsts ordeņotajiem un šļupstošajiem militāristiem joprojām liekas vareni? Jāpiebilst, ticēt Krievijas apgalvojumiem, ka Kaliņingradas apgabalā kodolieroču neesot, nav nekāda pamata.
Ja atceramies, kaimiņvalsts amatvīri savulaik oficiāli neatzina arī atomzemūdenes «Kursk» bojāeju un vēlāk oficiāli nevēlējās identificēt bojāgājušos. Saraksts atklātībā nāca tikai pēc tam, kad kāds Krievijas preses izdevums to ieguva apmaiņā pret «kukuli» attiecīgajai Krievijas militārpersonai. Šajā ziņā neizprotama liekas Eiropas Savienības un Skandināvijas valstu amatpersonu nešaubīgā un nezūdošā ticība tam, ka Krievijas amatpersonas runā patiesību. Cerams, ka Latvijai uzspiestā pusgadsimtu ilgusī «kopdzīve» ar Krieviju nav pašmāju amatpersonu prātos radījusi tādus ilūziju mākoņos, kādos Krievijas tēls joprojām tiek tīts Rietumvalstīs.
Nepārsteidz tas, ka Kremlis Polijas aicinājumu veikt starptautisku pārbaudi Kaļiņingradas apgabalā uztvēris ļoti asi un noraidījis. Ja Krievija piekristu šādai pārbaudei, tas nozīmētu vismaz simboliski neatzīt kaimiņvalsts militāro visvarenību, jo kas tā par visvarenību, ja to uzdrīkstas kontrolēt kaut kādi starptautiskie eksperti, kas pārstāv arī Ziemeļatlantijas aliansi? Patiesībā pat doma par starptautiskas pārbaudes iespējamību šajā Krievijas anklāvā ir utopiska. Starp citu, tieši tas, ka Kaļiņigradas apgabals ir Krievijas anklāvs starp Lietuvu un Poliju, Krievijai liek «ar ragiem un nagiem» pretoties NATO paplašināšanai Baltijas jūras virzienā. Ja Baltijas valstis tiek uzņemtas NATO, vienīgais ceļš uz Kaļiņingradu, kas nešķērsotu Krievijai netīkamo NATO zonu, ir ceļš «pa jūru» no Pēterburgas, kas nav lēts.
Par šiem apstākļiem derētu kartējo reizi pārdomāt arī Latvijai, kas vienmēr būs Krievijas kaimiņvalsts. Nu ir īstais brīdis, kad Latvija varētu atgādināt Rietumvalstīm par savu vajadzību pēc papildu drošības, kuras nekad nav par daudz. Impērisku ilūziju netrūkst arī dauziem Krievijā: nesen tika atjaunota PSRS himna, un Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem – arī PSRS karogs. Un apetīte rodas ēdot.
