Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa informē, ka 2000. gada 30. novembrī pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»», kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa informē, ka 2000. gada 30. novembrī pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»», kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.
Tiek atceltas algas nodokļa kartes
Izslēdzot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk likuma) 5. pantu, tiek atceltas algas nodokļa kartes. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājiem vairs nebūs nepieciešams katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā izņemt papildus darba vietās iesniedzamās algas nodokļa kartes.
Neapliekamais minimums un atvieglojumi, tāpat kā iepriekš, tiks piemēroti pamatdarba vietā, kurā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
Likumā ir atbilstoši grozīti visi panti, kuros tiek piemērotas algas nodokļa kartes.
Par saimnieciskās darbības veicējiem
Ir izdarīti vairāki grozījumi, kas būtiski ietekmēs saimnieciskās darbības veicējus. Proti, ir mainīta 28. panta 6. punkta redakcija, kas paredz reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienestā, sākot saimniecisko darbību. Līdz šo grozījumu izdarīšanai likuma normas paredzēja ziņot par nolūku veikt saimniecisko darbību. Jaunā redakcija nepārprotami norāda nepieciešamību mēneša laikā pēc darbības sākšanas reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā.
Likuma 18. pants ir papildināts ar septīto daļu, kas atbrīvo maksātāju no savu iespējamo ienākumu prognozēšanas. Turpmāk maksātājs, kas taksācijas gada laikā sāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka maksātājs, kas, sākot saimniecisko darbību, nevar prognozēt savus ienākumus, iedzīvotāju ienākuma nodokli sedz rezumējošā kārtībā.
Grozījumi likuma 20. panta ceturtajā daļā noteic, ka 20. pantā minētie deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Tas nozīmē, ka turpmāk visām fiziskām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, būs obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Par nodokļu ieturēšanu no meža ienākumiem
Likuma 17. pants ir papildināts ar 10.2. daļu, kas nosaka izdevumu normu piemērošanu, ieturot nodokli no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem to izmaksas vietā.
Tāpat kā iepriekš, nodoklis ienākuma izmaksas vietā tiks ieturēts tikai tad, ja ienākuma guvējs nav reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā. Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākumiem, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma – ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas. Turklāt likuma 19. pants ir papildināts ar devīto daļu, kas nosaka: ja izdevumiem, kas saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus. Tātad likumā noteiktās izdevumu normas tiek piemērotas, neprasot no maksātāja izdevumus apliecinošus dokumentus.
Par sankcijām, ko paredz likums
Grozījumi likuma 32. panta pirmajā daļā paredz samazinātas sankcijas gadījumā, ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā paredzētos paziņojumus. Šajā gadījumā tiek uzlikta soda nauda viena lata apmērā par katru termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Iepriekš par šādu pārkāpumu tika paredzēta tāda pati sankcija kā par vispār nenosūtītu paziņojumu – 10 latu.
Grozījumi likuma 32.1. pantā nosaka, ka maksātājam par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu piemēro likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikto atbildību. Savukārt, ja maksātājs nav iesniedzis deklarāciju gadījumos, kad viņa ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa taksācijas gadā ir pārsniegusi četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru (2000. gadā – Ls 1008), viņam piemēro soda naudu 20 latu apmērā.
Par nerezidentu apliekamo ienākumu
Grozījumi likuma 3. pantā atceļ punktu, kas noteica, ka nerezidenta apliekamo ienākumu veido visi ienākumi, kas saskaņā ar likuma 9. pantu nav uzskatāmi par neapliekamiem ienākumiem. Līdz ar to apliekamo ienākumu saraksts ir papildināts ar virkni līdz šim neminētu ienākumu, piemēram, procentu ienākumu, izņemot likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus, samaksu par intelektuālo īpašumu, apdrošināšanas atlīdzību, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs, izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, pensijām, kas izmaksātas saskaņā ar LR likumiem.
Likuma 4. pants papildināts ar jaunu ceturto daļu, kas noteic, ka fiziskajai personai nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.
Grozījumi likuma 17. panta divpadsmitajā daļā precizē ienākumus, no kuriem nodoklis ieturams izmaksas vietā.
