«Konferences «Direktoru atestācija šodien un rīt» mērķis ir izvērtēt padarīto un saņemt priekšlikumus nākamā atestācijas posma organizēšanai,» atklājot pirmo šādu diskusiju, teica Zemgales skolu direktoru atestācijas komisijas priekšsēdētāja S.Krasta.
«Konferences «Direktoru atestācija šodien un rīt» mērķis ir izvērtēt padarīto un saņemt priekšlikumus nākamā atestācijas posma organizēšanai,» atklājot pirmo šādu diskusiju, teica Zemgales skolu direktoru atestācijas komisijas priekšsēdētāja Sarmīte Krasta.
Zemgales skolu direktoru atestācijas komisija uz pirmo sēdi sapulcējās 1997. gada novembrī, un kopš tā laika atestēti 190 vispārizglītojošo skolu un 14 profesionālo mācību iestāžu direktori. Augstāko novērtējumu – eksperts – Zemgalē trīs gadu laikā ieguvuši 48 skolu direktori. «Mums ir daudz spilgtu personību, kas ieguldījušas lielu darbu skolu izaugsmē. Vairāki pašvērtējumi uzrakstīti tā, ka tos būtu vērts publiskot,» lepnumu par skolu vadītājiem neslēpa Sarmīte Krasta.
Valsts atestācijas komisijas priekšsēdētājs Guntis Vasiļevskis uzsvēra, ka izvirzītie mērķi – izvērtēt iestāžu vadītāju profesionālo kvalifikāciju un veicināt direktoru izglītošanu skolvadībā – ir sasniegti, atlicis sakārtot un ieviest materiālo stimulēšanu. G.Vasiļevskis informēja, ka valstī vairāk nekā puse mācību iestāžu vadītāju – 59 procenti – atestācijā ieguvuši augstāko kvalifikācijas kategoriju, vidējo – 36 procenti, pamata – 4 procenti, viens procents direktoru netika atestēti. Atestācijas pirmā kārta tuvojas noslēgumam, jālemj, kā šo procesu veikt labāk, par mērķi izvirzot ne pamatojumu un raksturojumu pieprasīšanu, bet gan izglītības darbību sakārtošanu atbilstoši likuma prasībām. Novērtēt direktoru kompetenci ir svarīgi, taču tas nedrīkst būt kavēklis ikdienas darbā, teica valsts atestācijas komisijas priekšsēdētājs.
Profesionālo izglītības iestāžu vadītāju valsts atestācijas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Krusts atzina, ka atestācijas laikā iezīmējušās vairākas problēmas, piemēram, skolai attīstības plānu nav viegli uzrakstīt, ja tas nav kvalitatīvs pašvaldībai. Taču vienlaikus iezīmējusies skolu un sociālo partneru tuvināšanās, samazinājušies darba devēju pārmetumi, viņi uz skolu problēmām sāk skatīties ar izpratni. Tomēr pašvaldību interesi G.Krusts daudzviet vērtēja kā nepietiekamu. Viņaprāt, pozitīvs paraugs ir pašvaldība Jelgavā, kas «uzklausa un palīdz, ir mūsu sabiedrotais».
Konferences dalībnieki uzzināja atestācijas rezultātus ekspertu un atestācijas komisiju, kā arī atestēto direktoru un pašvaldību vērtējumā. Darba grupās direktori apkopoja priekšlikumus darba turpmākajai organizēšanai.
Konferencē piedalījās Tukuma, Dobeles, Bauskas, Ogres, Aizkraukles, Jelgavas rajona un Jūrmalas un Jelgavas skolu direktori, atestācijas komisiju priekšsēdētāji, pašvaldību darbinieki, pavisam vairāk nekā 180 dalībnieku. Ar muzikālu priekšnesumu viņus sveica starptautisko konkursu laureāts Jelgavas 2. ģimnāzijas jauktais koris «Skali».
