5. janvārī apritēja 179 gadi, kopš Jelgavā iznāca laikraksta «Latviešu Avīzes» pirmais numurs.
5. janvārī apritēja 179 gadi, kopš Jelgavā iznāca laikraksta «Latviešu Avīzes» pirmais numurs.
«Latviešu Avīzes» bija pirmais laikraksts latviešu valodā, un tam bija pats garākais mūžs latviešu periodikas vēsturē – tas iznāca līdz 1915. gadam –, teikts Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Lailas Galenieces apkopotajā informācijā.
Kaut «Latviešu Avīzes» saņēmušas kritisku darbības vērtējumu, kurā akcentēta baltvācu interešu paušana, tomēr avīzei bija īpaša loma sava laika sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Tā iedibināja preses lasīšanas tradīcijas latviešu tautā. Izveidojās lasītāju auditorija, kas tika radināta sekot politiskajām norisēm pasaulē un savā zemē.
«Latviešu Avīžu» izveidotājs un pirmais redaktors bija jelgavnieks Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777 – 1826), dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora M.F.Vatsona ģimenē. Izglītību viņš ieguva Jelgavas pilsētas skolā, Pētera akadēmijā un Getingenes Universitātē, kur studēja teoloģiju. Viņš bija aktīvs Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības loceklis, interesējās par Latvijas vēsturi, etnogrāfiju, latviešu valodu. 1817. gadā K.F.Vatsons ierosināja izdot laikrakstu latviešu valodā «Mēneša avīze jeb padoma devējs pie tās jaunās brīvestības būšanas», taču projekts neguva varas iestāžu atbalstu.
Pēc četriem gadiem K.F.Vatsons atgriezās pie savas ieceres. 1822. gadā avīzes izdošanas koncesiju ieguva Jelgavas ģimnāzija, kas to iznomāja Vatsonam un Jelgavas tipogrāfam J.F.Stefenhāgenam. «Latviešu Avīzes» kā nedēļas izdevums ar četrām lappusēm sāka iznākt Jelgavā. Redaktors līdzās oficiālajiem materiāliem centās sniegt arī lasāmvielu, lai gan reliģiska satura. Avīze sāka savu gaitu ar 200 eksemplāriem. Abonēšanas maksa bija divi sudraba rubļi gadā, un visiem Kurzemes pagastiem bija uzlikts pienākums avīzi pasūtīt.
Nozīmīgs avīzei bija laiks, kad par redaktoru strādāja V.Pantēniuss, kas bija dedzīgs skolu dibināšanas piekritējs.
1851. gadā «Latviešu Avīzes» pārgāja Latviešu Draugu biedrības īpašumā un kļuva par visas Kurzemes un Vidzemes evaņģēliski luteriskās garīdzniecības laikrakstu.
Šajā laikā redaktors bija mācītājs Rūdolfs Šulcs, kas cildināja nabadzību kā Dievam patīkamu, bet izglītību uzskatīja par latvisku dvēseļu labklājības apdraudētāju.
Mācītāja dzejnieka Jāņa Veismaņa vadībā laikrakstā sāka darboties latviešu rakstnieki.
Grāmatniecības attīstībā Latvijā Jelgava vairākkārt apsteigusi Rīgu. Jelgavā aizsākusies populāro kalendāru – laika grāmatu – izdošana, 1797. gadā iznāca pirmais vispārēja satura kalendārs latviešu valodā «Latviska Gada grāmata» un pirmais ilustrētais žurnāls «Pagalms» (1881).
