«Ir ziema – gadalaiks, kad cilvēkam vajag daudz vitamīnu, citādi var saķert gripu.
«Ir ziema – gadalaiks, kad cilvēkam vajag daudz vitamīnu, citādi var saķert gripu. Un te nu ļoti laba ārstēšanās zāle ir medus. Ja cilvēks katru rītu tukšā dūšā izdzer glāzi silta ūdens, kurā izšķīdināta ēdamkarote medus, tad viņš būs vesels un možs.
Kas ir medus? Nektārs, ko savāc bites no ziediem un sanes kārēs. Medus ir gatavs tikai tad, kad kāres aizvākotas. Man iznācis veikalā redzēt skaisti noformētu burciņu medus, kas atšķaidīts ar destilētu ūdeni un kam smaržas dēļ pielikta esence. To gan par medu nevar saukt. Kuriozs ir tas, ja uz burciņas norādīts derīguma termiņš. Atcerēsimies, ka kapenēs atrastais 18. gadsimta medus māla traukā ne ar ko nav atšķīries no tikko izsviestā.
Ēdiet medu, īstu medu, un būsiet moži un veseli!»
Šādu vēstuli «Ziņu» lapas «Laukos un sētās» saņēma no lasītāja Jāņa Ziediņa un rakstos sameklēja dažādas medus lietošanas receptes un ieteikumus, kas varētu interesēt mūsu lasītājus.
Medus un augļu sulu dzērieni
Tie ir ideāli organisma spēcinātāji un vielmaiņas kārtotāji. Augļu sulas var lietot ūdens vietā kā medus atšķaidītājus. Uz tējas glāzi šķidruma ņem no vienas līdz trim tējkarotēm medus. Stiprās sulas ieteicams atšķaidīt ar maigākām, arī ar ārstnieciskām tējām vai citu šķidrumu. Kad svaigi augļi un ogas nav dabūjami, ņem ievārījuma atšķaidījumu.
Augļu, dārzeņu un ogu sulas var kombinēt. C vitamīna galvenais avots ir upenes, mežrozīšu ogas, avenes, apelsīni. Sirds un nervu slimniekiem ieteicama ķirbju, meža zemeņu, jāņogu sula. Pret asinsvadu pārkaļķošanos lieto sarkano galda biešu sulu, kombinējot to ar citām.
Organisma attīrīšanai, apetītes uzlabošanai un barības sagremošanas uzlabošanai der āboli, svaigi gurķi, dzērvenes, brūklenes, jāņogas, zemenes ķirši, arbūzi u.c.
Pret mazasinību palīdz kāļi, burkāni, āboli, zemenes, vīnogas.
Aknu kaitēm lieto melno rutku sulu pa vienai ēdamkarotei pirms ēšanas trīs reizes dienā kopā ar trešdaļu glāzes zaļu kartupeļu sulas.
Kuņģa kaitēm labi palīdz zaļu kartupeļu sula pa trešdaļai līdz divām trešdaļām glāzes trīs reizes dienā stundu pirms ēšanas. To var kombinēt ar burkānu, kāļu, biešu, ķirbju, melleņu un citām sulām.
Pret caureju labi palīdz mellenes, paegļu ogas, āboli.
Īpaši spēcinošs ir rauga un medus dzēriens
Baltmaizes raugs ir vērtīgākais B grupas vitamīnu avots. Tas satur 11 šīs grupas vitamīnu. Nervoziem un vārgiem cilvēkiem der lietot speciāli izkaltētu baltmaizes raugu pa 30 līdz 100 gramiem dienā. To gatavo šādi: veikalā dabūjamo svaigo raugu sašķidrina un apmaisot vāra 35 minūtes. Atdzesētam novārījumam pieliek medu un garšvielas – askorbīnskābi, mežrožu ogu novārījumu vai ko citu – kā nu kuram labāk patīk.
Ikdienā cilvēkam jāuzņem divarpus litri šķidruma (apmēram desmit tējas glāzes), ieskaitot arī ēdienu šķidrumu. Vasarā šī norma ir lielāka.
Galva kļūst skaidrāka un rodas enerģija, ja no rīta tukšā dūšā izdzer tasi tējas vai svaigas augļu sulas ar citronu un medu. Citrona vietā var ņemt C vitamīnu – askorbīnskābi vai mežrožu ogu novārījumu.
Spēku atgūšanai
pēc piepūles vakaros, pirms doties pie miera, der izdzert glāzi remdena ūdens vai svaigu rūgušpienu, kurā izkausēta karote medus. Tas regulē arī barības trakta darbību, atvieglo sirdsdarbību un uzlabo miegu.
Medus atšķaidījums
ir ļoti atspirdzinošs. Tas var mazināt nogurumu pēc katra intensīva garīga vai fiziska darba. Tas ir īpaši noderīgs pēc sporta nodarbībām un vasaras karstumā.
Sportisti lieto
medu pirms sacīkstēm un to starplaikā, lai paaugstinātu muskuļu enerģiju un izturību, kā arī, lai drīzāk atgūtu patērētos spēkus.
Medus ūdens
der satraukuma un sirds nervu vājuma lēkmju gadījumos. Parasti tad steidz iedzert cukurūdeni, taču labāk palīdzēs medus ūdens, jo tas drīzāk iedarbojas un labāk spēcina. Tādēļ arī glikozes iešļircinājumus sirds un nervu slimniekiem var aizvietot ar medus ūdens dzeršanu, kas turklāt dod ilgākus panākumus.
Pēc žurnāla «Mazdārziņš»
